Pēdējos gados uz Drustiem pārcēlušies daudzi divdesmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki, kurus vieno pārliecība, ka laukos labāk nekā pilsētā var nodoties radošām izpausmēm — literārajam darbam, mūzikai un mākslai. Turklāt lauki esot vieta, kur viņu atvasēm pa īstam izdzīvot bērnību
Rudens pēcpusdienā, kad ciemojos Jaundrustu muižā, to piepilda čalas. Vismaz divi duči jaunu cilvēku un viņu atvases — visi ieguvuši labu izglītību pilsētā, taču pārcēlušies uz dzīvi šķietami klusajā Vidzemes pagastā Drustos.
Tas atrodas 20 kilometrus no Raunas Krogus ezera krastā. Pēdējā tautas skaitīšanā pirms trim gadiem tur saskaitīti 854 iedzīvotāji. Darba dienas vidū pie Drustu tautas nama ir tāds klusums, ka pār galvu pārlidojušas zoss spārnu vēzieni izklausās pēc apdullinoša trokšņa. Var dzirdēt, kā gumijnieki sitas gar zēna stilbiem, kad viņš izskrien no koka divstāvu mājas un aizdipina uz bodi desmit soļu attālumā.
Taču Drustos neviens neburkšķ, ka lauki iznīkst un jaunie mūk uz pilsētām. Nav bijuši vajadzīgi ne Eiropas, ne valsts projekti, lai šurp pārceltos daudzas ģimenes. Raunas vidusskolas skolotāja Agnese Ērkšķe (29) to pierāda, iepazīstinot ar jaunajiem cilvēkiem. Lūk, Agnese pati, kura kopā ar draugiem septembra beigās sarīkoja pasākumu Drustu bagātības meklējot, lai drustēnieši iejustos muižnieku fon Hāgemeisteru laikos. Pirms diviem gadiem tieši pēc jauno drustēniešu iniciatīvas vietējie iedzīvotāji stādīja kartupeļus izdangātajā P29 autoceļā, mēģinot pievērst valstsvīru uzmanību neizbraucamajiem dubļiem. Tulkotājs Klāvs Kalnačs (34), iestādamies par mazās Gatartas bibliotēkas glābšanu, sacēla kājās arī citu novadu grāmatu mīļotājus. Kas jaunos, labi izglītotos, inteliģentos cilvēkus piesaista dzīvei laukos, un kā viņi panāk, lai pašu ikdiena ir interesanta un kultūras notikumiem bagāta?
Auļukalna Brīnumpasaka
Lai iepazīstinātu ar saviem Drustu vienaudžiem, Agnese ved no mājas uz māju. Mikus Čavarta un Initas Šalkovskas ģimene, kurā ir arī trīsgadīgā Ausma un trīs mēnešus vecais Miervaldis, dzīvo Auļukalna muižā. Celta 19. gadsimta sākumā, padomju laikos nolaista līdz kliņķim, līdz 2002. gadā Mikus pārdeva Rīgas dzīvokli un muižu nopirka. Tolaik viņš veidoja bungu un dūdu grupu Auļi, un tieši Drustu Auļukalns deva nosaukumu toreiz jaunajai etnomūzikas kopai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.