Potes pret vecumu nav • IR.lv

Potes pret vecumu nav

Garīguma nesēju lomās Āris Matesovičs un Jana Ļisova. FOTO — Alfrēds Ulmanis
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe

Apvienības Kvadrifrons izrāde Vecmāmiņu valsts ir jaunu cilvēku jautrs skatījums uz nācijas, valsts un savas nākotnes bezcerību

Apvienība Kvad-rifrons savu mītni ir atradusi Rīgas cirkā, un tas ir simboliski: izrādēs viņi jautri un viegli, taču palaikam arī visnotaļ sarežģītā teātra valodā runā par nopietnām lietām. Ceļojošo izrādi Vecmāmiņu valsts, kas ikreiz notiek citā Latvijas vietā, turklāt ar vietējā bērnu kora piesaistīšanu, kopā ar aktieriem radījuši dramaturgi Justīne Kļava un Evarts Melnalksnis, režisore Paula Pļavniece, māksliniece Marija Rozīte-Vītola un komponists Jēkabs Nīmanis. 

 Izrādes «režģi» veido parodijas par trim televīzijas raidījumiem: viens veltīts garīgām tēmām, otrs ir diskusija par aktuālu tēmu, šajā gadījumā vecumu un vecu cilvēku diskriminēšanu jeb eidžismu, trešais ir veltījumu koncerts ar jubilāra publisku uzteikšanu. Tikmēr bērnu koris visam veido muzikālo fonu. Patiesībā šis «režģis» ir tik plašs un vaļīgs, ka katrs skatītājs tajā var ielikt arī pietiekami daudz sava satura. Turklāt arī aktieri ik pa laikam izkāpj no režģa un stāsta par savām vecmāmiņām, omītēm vai kā nu katrā ģimenē viņas sauc. 

Pēc pusotras stundas, kas pagājusi spurdzot, smīnot, smejot balsī un priecājoties par to, ar kādu vieglumu jaunie aktieri parodē, iekāpj lomā, izkāpj no tās, izrāde vēl krietnu laiku nelaiž vaļā. Un pa tam pamazām vien nolobās uzjautrinošās kārtiņas, atklājot pamatu, kas ne tikai nav smieklīgs, bet ir dramatisks, smags un tālredzīgs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu