Sarunājoties mazā un slēgtā telpā, esmu pārsteigta, cik spēcīga un dobja ir Jāņa Stībeļa (44) balss. Jo viņš nav no skaļākajiem kliedzējiem ne uz skatuves, ne publiskajā telpā. 16. oktobrī Stībelis ar koncertu Optimists atzīmēja 20 skatuves gadu jubileju
Vienu cukurgraudu, divus vai trīs? — sev vaicā Stībelis, domīgi veroties tējas krūzē. Nē, tomēr vienu. Nesen esot noskatījies dokumentālo filmu par cukuru. «Uzzināju, ka cukurs baro vienu konkrētu baktēriju sugu, kas mums dabiski ir organismā. Taču cukura dēļ tai dota iespēja traki vairoties. Šo baktēriju dēļ zūd sāta sajūta, visu laiku gribas ēst. Jo tie mikrobi grib ēst un atkal vairoties!» Pajokoju, ka cukurs kaitē zobiem, kas dziedātājiem ir diezgan vajadzīgi, lai var vērt vaļā muti.
Jānis aizrautīgi sāk stāstīt par Senās Ēģiptes izrakumiem, kur mūmijām atklātas aizvēsturiskas protēzes un pat zobu implanti, kas perfekti turas žokļa kaulā. Izrādās, vēsture ir Stībeļa kaislīga aizraušanās, tāpat kā ēdiena gatavošana un dārza darbi. Viņš ir klusie ūdeņi — cilvēks, kurš daudz par sevi nerunā, neplātās ar saviem veikumiem un nepiesārņo sociālo tīklu ēteru ar narcistiskām pašbildēm. 20 gadu laikā izdevis desmit studijas albumus, Stībelis sevi apliecina kā vienu no konsekventākajiem latviešu mūziķiem, jo aizvien paliek uzticīgs savai pirmajai muzikālajai mīlestībai — ritmblūzam un soulam.
Karjeru sācis kā dueta Shake & Bake solists, Stībelis kopā ar komponistu Raimondu Tigulu pirmo reizi Latvijas televīzijā redzams 1998. gada ierakstā, kur raidījuma Popiela vadītājs Ansis Bogustovs, vaigiem sajūsmā spīdot, viņus piesaka kā «uzlēcošo duetu no Talsiem». Grūti apspiest smaidu, ieraugot tik satrauktu un kokaini stīvu Stībeli un tik tievu, drakuliski pārnopietnu Tigulu.
Bet nevar noliegt, ka Shake & Bake Latvijas populārajā mūzikā ienāca kā svaiga gaisa malks. Viņu kompozīcijas, aranžējums un izpildījums bija balstīts Rietumu mūzikas, nevis padomju tradīcijā. Grupai pievienojās vēl trīs mūziķi, taču tās mūžs nebija ilgs. Bundzinieks pārcēlās uz ASV, Raimonds Tiguls pievērsās laikmetīgajai etno un akadēmiskajai mūzikai. Stībelis savu ceļu turpināja kā solists.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.