Esmu iemācījusies dažus veidus, kā neļaut strauji plūstošajām idejām noslogot manu atmiņu un paralizēt darbu
Produktivitāte ir kļuvusi par mūsdienīgu kulta paveidu — par to daudz raksta un runā, un gandrīz ikviens var nosaukt vismaz piecus baušļus, kuru ievērošana padarīšot ikdienu produktīvāku. Taču esmu novērojusi, ka, sākot ieteikumus ieviest reālajā dzīvē, uzrodas arī problēmas. Tad cilvēkiem pēkšņi trūkst laika vai motivācijas, un no izslavētās produktivitātes čiks vien sanāk.
Esmu par produktivitāti, taču ar nosacījumu, ka to pārstāj uzskatīt par absolūtu, nemainīgu stāvokli, bet katrs izdomā jēdzienam savu definīciju — atrod individuālu pieeju. Manuprāt, mēģinot nokopēt citu cilvēku produktivitātes formulas, var tikai iedzīt sevi lamatās un vēl iedzīvoties kompleksos par savu «neproduktivitāti». Piemēram, pēc pieredzes zinu, ka man rīta stundā uz sevišķi daudz zelta necerēt — joprojām būšu miegaina pūce cīruļa kostīmā.
Man produktivitāte nozīmē sakārtot savas domas. Par laimi, beidzot esmu sapratusi, ka domas vadu es, nevis otrādi, un to sistematizēšana nenozīmē, ka man viss iedomātais uzreiz arī jāizdara. Strādājot Printful, esmu iemācījusies dažus veidus, kā neļaut strauji plūstošajām idejām noslogot manu atmiņu un paralizēt darbu.
Parasti esmu diezgan skeptiska pret pašpalīdzības padomu grāmatām, jo tās bieži stāsta par visu un neko. Lai tās man tiešām palīdzētu, vajadzīgi konkrēti piemēri. Taču mani patīkami pārsteidza Deivida Allena (David Allen) grāmata Mērķa sasniegšana: māksla panākt produktivitāti bez stresa (Getting Things Done). Par šo grāmatu mūsu komandai pastāstīja Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.