Ārējās tirdzniecības ministres lomā Daiga Gaismiņa, uzņēmuma izpilddirektors — Gundars Grasbergs. Foto — Kristaps Kalns.
Nacionālā teātra izrāde Finlandizācija — politiski jautājumi sev
Pirmais šīs izrādes trumpis ir dramaturģija. Soma Juhas Jokelas luga nemēģina izklaidēt vai moralizēt, bet lietišķi zem mikroskopa paliek ne vairāk un ne mazāk kā attiecības ar Krieviju. Neliels somu medicīnas tehnoloģiju ražotājs meklē atbalstu eksportam; to viņiem arī ministrijā apsola — programmā, kas vērsta uz tirdzniecības attiecību veidošanu ar kaimiņvalsti Krieviju. Un tad — krievi anektē Krimu… Pat aklam redzams, ka Valtera Sīļa izrādes situācija attiecas arī uz mums — tas ir stāsts par to, ko darām vai nedarām, par mūsu izvēlēm un to sekām. Taču to, cik ļoti šī izrāde mums ir vajadzīga, var novērtēt tikai tad, ja paši aiziesit noskatīties.
Finlandizācijas (jeb Miglas — tāds ir somu autora lugas otrs nosaukums) lielais plāns, ja atļauts lietot kino jēdzienus, protams, ir liekulīgā politika valsts izdzīvošanas vārdā, vārdu un darbu nesakritība, kad valdība stingri iestājas, piemēram, par cilvēktiesībām un vienlaikus gūst labumu no sadarbības ar tās pārkāpjošo kaimiņu. Pretrunas akcentē arī virsraksts: termins «finlandizācija» radies 60. gadu beigās aukstā kara virpuļos un apzīmē jebkuras mazas valsts politisku atkarību no lielajiem kaimiņiem. Somijā, dabiski, to uztver kā īpaši pazemojošu, lai arī, daudziem gribētos ticēt, vēsturē palikušu. Bet tā pa īstam konflikts starp vārdos pausto ideālismu un pragmatisko darbību lugā izspēlējas cilvēciskā līmenī, firmas īpašniekiem nostājoties atšķirīgās pozīcijās.
