fbpx

Caur adatas aci

Raksta autores skaistā krustmāte. Divas Edītes Tišheizeres. Foto no personīgā arhīva
Edīte Tišheizere
Print Friendly, PDF & Email

Pagājušā gadsimta 60.—80. gados katrai kleitai bija stāsts. Skaisti un atšķirīgi ģērbties — tā arī bija brīvības izpausme, un par to vajadzēja pacīnīties

Rīga — mazā Parīze… Padomju gados, kad ieraudzīt «lielo» bija tikpat kā neiespējami, šis mīts sildīja sirdi un cēla pašapziņu. Kad jūlija sākumā klajā nāca Asnates Smelteres grāmata Piecdesmit gadi Rīgas modē, tā uzjundīja interesi par to, kā tad īsti ģērbās rīdzinieces tajā sen pagājušajā pelēkās vienveidības laikā. Jo pasaules sestdaļā slavenie trīs burti RMN — Rīgas Modeļu nams — bija mūsu haute couture un, kā jau augstā mode, sniedza iedvesmu, tomēr pieejama bija tikai izredzētajiem. Nepārvarams bija bezdibenis, kas šķīra idejas, kuras RMN īstenojās no tekstilrūpnīcu eksperimentālajos cehos tapušiem audumiem, un masveida ražošanu, un blāvās pakaramo rindas veikalos. Bija jāmeklē izeja, un tā atradās. Pat vairākas. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort