fbpx

Mediju domas par tiesu varu, tiesnešiem un otrādi 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Lauris Liepa
Print Friendly, PDF & Email

Tiesnešu un mediju attiecības Latvijā un arī citur pasaulē ir kompleksas un bieži pretrunīgas. Žurnālisti regulāri vērtē un preses izdevumu lapās “notiesā” tiesas procesa dalībnieku, pirms tas vēl sācis aizstāvības procesu, ignorējot nevainīguma prezumpciju. Žurnālisti arī tur aizdomās tiesnešus par neobjektivitāti vai pasludina tos par līdzdalīgiem procesa dalībnieku pārkāpumos.

Arī tiesnešu attieksmi pret medijiem ilgstošā laika posmā varētu aprakstīt kā pasīvi negatīvu. Tiesneši uzskata un arī izsakās, ka mediji nav kompetenti, meklē sensācijas un nesaprot tiesu darba specifiku. Žurnālisti tikai traucējot tiesu darbu un tiražējot negatīvu viedokli par tiesām, un tāpēc kopumā tie kaitējot tiesiskai sistēmai.

Tajā pašā laikā, ņemot vērā pastāvīgu un noturīgu mediju interesi par tiesu darbu kā sabiedriski nozīmīgu un nepieciešamu Ceturtas varas funkciju izpildi, juridiskajā vidē daudz tiek apspriesti atvērtas komunikācijas principi un to ievērošanas nepieciešamība.

Vēl 2015. gadā izsludinātajās Vadlīnijās saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem tiesu varai piederīgās profesijas šādi formulēja atvērtas komunikācijas principu – “atvieglot plašsaziņas līdzekļu piekļuvi patiesai un uz objektīviem faktiem balstītai informācijai un veicināt tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvju – tiesnešu, prokuroru, advokātu – un plašsaziņas līdzekļu pienācīgu savstarpēju komunikāciju atbilstoši tiesību aktiem nolūkā veicināt sabiedrības izpratni par tiesnešu, prokuroru, advokātu un tiesu sistēmas lomu kopumā”.

Atvērtās komunikācijas princips vispirms jau nozīmē tiesu gatavību paust viedokli un skaidrot tiesu darbību sabiedrībai publiskā vidē. Realitātē šai saziņai ir vairāki šķēršļi, kas joprojām nenodrošina pilnīgu un pietiekamu informācijas plūsmu par medijus interesējošām tēmām.

Pirmkārt, saturs. Satura noteikšanai jāformulē noteikta Mediju politika, atbildot uz jautājumiem: kas no plašā tiesas darba varētu interesēt sabiedrību? Tiesu runas personas atbilstoši komunikācijas stratēģijai gatavo materiālus par tiesu darba vispārējiem principiem un aktualitātēm. Konkrētu lietu atspoguļojums ir visnotaļ ierobežots, ņemot vērā procesuālajos likumos noteiktos ierobežojumus. Žurnālisti savukārt gandrīz vienmēr interesējas tikai par konkrētu lietu izskatīšanas gaitu, noteiktiem tiesnešiem un sabiedrībā pazīstamu personu statusu, uzvedību vai darbību tiesas procesos. Mediju politikas uzdevums ir sinhronizēt abas plūsmas.

Otrkārt, saziņas forma. Iepriekšminētās vadlīnijas atgādina, ka komunikācija nozīmē mediju un tiesas divvirzienu saziņu. Tātad tiesa ne tikai izplata paziņojumus, bet uzklausa medijus un atbild uz to jautājumiem. Praksē gadās, ka žurnālistu uzdotie precīzie jautājumi vai nu tiek ignorēti, vai uz tiem sniegtas vispārējas, nerelevantas atbildes.

Treškārt, saziņas dinamika: reaktīvi vai proaktīvi. Atbilstoši komunikācijas vadlīnijām “tiesu sistēma ne tikai reaģē uz plašsaziņas līdzekļu jautājumiem, bet sabiedrībai aktuālu informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas”.

Ir skaidrs, ka tiesai nav jāvairās no žurnālistu uzmanības, bet jāizmanto mediju interese aktuālo jautājumu iecelšanai mediju un sabiedrības dienas kārtības pirmajās lappusēs. Jo taisnīgums ne vien faktiski jānodrošina, bet arī jārada sabiedrībā pārliecība, ka tas ir nodrošināts.

Tiesai ir būtiski būt aktīvai, lai mediju un tiesas attiecības virzītu demokrātiskas valsts, tiesiskas iekārtas un tiesu sistēmas vērtību ietvarā. Sadarbojoties ar medijiem, tiesai arī jāpilda izglītojošā un sabiedrības tiesisko apziņu attīstošā loma. Attīstot šādu kvalitatīvu sadarbību, tieši mediji varēs vispiemērotāk pildīt tiesnešu deontoloģijas principos pieprasīto informētā un saprātīgā neitrālā vērotāja lomu.

 

Autors ir zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas lektors

Šīs raksts balstās uz Laura Liepas darba Tiesneša un tiesas tēls mediju telpā: statuss quo un tiesu sistēmas atbilde  fragmentiem, kas pilnā apjomā tiks publicēts grāmatā Tiesas un mediju komunikācija. Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu, kas top Latvijas Vēstneša grāmatu apgādā un plašākai sabiedrībai būs pieejama no 18. oktobra.

Komentāri (2)

Mantrausis 11.09.2019. 07.20

Labs raksts!
Manuprāt, Latvijā šai ziņā ir citi zemūdens akmeņi.
1. Vēlamais un esošais. Prese ar apzinātu uzsvaru, ziņā jau nereti norāda, ka persona X, kas liecinājusi vai it kā iesaistīta, ir vainīga. Sabiedrības vērtējums tiesu darbam parasti ir balstīts nevis zināšanās, bet žurnālista Y sižetā. Mums faktiski nav neitrālu ziņu!
2. Tiesu pārstāvji, prokurori utt. reti runā par likumiem. Ir dīvaini dzirdēt par likumu zemo kvalitāti (Prezidents Vējonis), tostarp nedzirdot gandrīz neko no likumu represīvajiem izpildītājiem. Ja valsti sauc tiesisku esam, ikvienam likuma piesaucējam un jo vairāk – tā pildītājam vai … jābūt 10000% pārliecinātam, ka likums ir teju, teju izcils!
3. Ja runā par patiesā labuma guvējiem, noteikti jārunā par labuma guvējiem no likuma izmaiņām. Kā labā likums top mainīts? Par to klusums!
4. Dīvaina lieta, par ko zina (pats esmu pieredzējis), bet klusē! Proti, valsts iestāžu darbinieki, kas it kā uzrauga likumību, pret sevi likumus attiecina savādāk nekā pret ārpus valsts sistēmas esošajiem. Piemēram, lieciniekam piedāvā darījumus par nepatiesām liecībām. Piemēram, liecībās “nejauši” ieraksta liecinieka neteikto utt. Runa ir par to, ciktāl var ticēt valsts iestādes darbinieka profesionalitātei. Pēc būtības – cilvēkam nav jāalgo nedz jurists, nedz ekonomists, nedz grāmatvedis, lai saprastu dokumentu, rīcību utt. Kā irt patiesībā? Par to būtu jārunā!

+2
0
Atbildēt

0

Roberts Rūsis 11.09.2019. 02.17

Lauris Liepa ir veiksmīgi raksturojis attiecības starp tiesu varu un mēdijiem.
Lai vairotu uzticību tiesas sistēmai tai jābūt “aktīvai” lai varētu saprast kāpēc dažas
tiesvedības laicīgi nebeidzas. Cik bieži vajadzētu ļaut mainīt advokātus, ja tas atļauj
tiesas procesam vilkties gadiem?
Roberts Rūsis

+2
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu