Vērojot, kā nepieredzēti liels ugunsgrēku skaits šobrīd posta Amazones mūžamežus, arvien kuplāks skaits zinātnieku ceļ trauksmi par murgainu scenāriju — pasaulē lielākā mūžameža izzušanu. Un vainīga nav tikai uguns
Neviens nespēj skaidri pateikt — kad tas notiks un kā īsti izpaudīsies. Taču daži pētnieki, kas studē Amazones ekosistēmu, norāda, ka bēdīgās izmaiņas ir gandrīz vai neizbēgamas. Ja to mērogs būs īpaši liels, mūžamežs sasniegs lūzuma punktu un pats sāks iznīcināt sevi — atmežošana pāraugs dabiskā meža atmiršanā. Pie tā būs vainīgas gan klimata izmaiņas, gan ugunsgrēki, gan cilvēku rīcība. Ļaunākajā scenārijā puse vai pat lielākā daļa mūžameža pārvērtīsies par savannu un ogļskābās gāzes uzkrājēja vietā Amazone kļūs par oglekļa ražotāju.
Tiek lēsts, ka pašlaik Amazones zaļotne glabā aptuveni 100 miljardus tonnu oglekļa. Salīdzinājumam — visā pasaulē ar oglēm darbinātās spēkstacijas 2017. gadā saražoja 15 miljardus tonnu oglekļa. Tātad — pat ja ugunsgrēki iznīcinās salīdzinoši nelielu daļu mūžamežu, tiek zaudēts vēl viens buferis pret klimata izmaiņām, tā vietā pārvēršoties par klimata izmaiņas veicinošu faktoru.
Vispārēja mūžameža transformēšanās pagaidām ir tikai teorētisks pieņēmums, un zinātnieki par to vēl strīdas. Tomēr daļa pētnieku ir pārliecināti, ka lūzuma punkts ir jau tuvu vai varbūt pat jau sasniegts.
Lūgts izteikt prognozi par lūzuma punktu, prominentais amerikāņu vides zinātnieks Tomass Lavdžojs saka: tad, kad atmežoti būs 20—25% mūžamežu. Pie šāda paša skaitļa neatkarīgos aprēķinos nonācis arī brazīliešu pētnieks Karluss Nobri.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.