Kamēr Pasaules Dabas fonds rīko kampaņu, aicinot neēst zušus un Baltijas mencas, mencu pētnieks Māris Plikšs apšauba, vai ar to vien būs pietiekami, lai glābtu šo zivju populācijas mūsu jūras ekosistēmā
Kad aicinu Māri Plikšu pusdienās, viņš, aizbildinoties ar laika trūkumu, piedāvā interviju savā darba kabinetā institūtā BIOR Daugavgrīvas ielā. Viņš tur ir jūras zivju nodaļas vecākais pētnieks. Vārds «institūts» man asociējas ar lielu ēku, un tajā noteikti vajadzētu būt kādai darbinieku ēdinātavai, taču šoreiz es kļūdos. Ēka ir neliela, bet tās apkārtni es nepārzinu. Kur mēs varētu aiziet vismaz uz kādu našķi? «Te vispār nekā tuvumā nav,» atbild pētnieks. Šurp nākot, pamanīju nelielu veģetāriešu kafejnīcu Gardā pupa. Tas nozīmē, ka zivju tur nebūs. Taču ēdiens pirms nonākšanas uz šķīvja vismaz būs bijis tikpat mēms kā mencas vai zuši, par kuru bēdīgo likteni vēlos zinātnieku izvaicāt. Varbūt tā pat ir labāk. Burkānu «populācijai» briesmas nedraud, un nebūs jālauza galva par to, vai neapēdam pēdējo. Dodamies uz turieni, bet, drošs paliek nedrošs, samierināmies ar kafiju un kūku.
Ar mencām un zušiem gan ir citādi. Eiropas zušiem draud izmiršana. Pēdējos 25 gados to populācija sarukusi par 95%. Cēlonis nevienam īsti nav skaidrs. Zutis vienmēr ir bijis nedaudz mīklains radījums. Īsta izskaidrojuma nav pat tam, ka Eiropas zuši nārsto Atlantijas okeāna pretējā pusē Sargasu jūrā, kas atrodas okeāna Meksikas līcī, bet viņu mazuļi, ko dēvē par stikla zušiem, atgriežas dzīvot un izaugt Eiropā. Tur mūsu upēs un ezeros zuši nesteidzīgi pavada aptuveni 20, dažos gadījumos pat 50 gadus, krādami spēkus savam pēdējam ceļojumam uz nārsta vietām okeāna otrā pusē. Agrāk zušus mākslīgi laida ezeros, lai nodrošinātu labākus lomus zvejniekiem, taču tagad to dara, lai nodrošinātu sugas saglabāšanu, stāsta pētnieks.
Mencām tādas globālas briesmas nedraud, taču Baltijas jūras austrumu daļā to skaits katastrofāli sarūk. Tā iemesls ir virkne faktoru, no kuriem zvejošana nav izšķirošais. Taču, lai nepadarītu stāvokli vēl ļaunāku, katru gadu tiek samazinātas nozvejas kvotas, un šobrīd Eiropas Savienība pat noteikusi mencu zvejas aizliegumu. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šīm problēmām, Pasaules Dabas fonds (PDF) sācis kampaņu Lai jūra čum un mudž. Tās plakāti rotā galvaspilsētas afišu stabus, aicinot cilvēkus nelietot šīs zivis pārtikā, mencu vietā izvēloties tādas, kas nav ķertas Baltijas jūrā.
Vai tas dos kādus rezultātus? Par to zinātnieki šaubās. Pirms mēneša, sākoties PDF akcijai, BIOR pārstāvji līdz ar zvejniekiem presē vispār apšaubīja kampaņas lietderīgumu. Baltijas jūra piedzīvo vides izmaiņas, kas daudzām zivju sugām ir bīstamākas par zvejas kuģi pie apvāršņa. To cēlonis — piesārņojums, klimata izmaiņas, arī citi faktori, kas visi kopā ietekmē jūras radības un to dzīvotspēju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.