fbpx

Renovāciju var veicināt, uzliekot par pienākumu veidot uzkrājuma fondus mājai 10

Foto: Evija Trifanova, LETA
Ardis Pāvilsons
Print Friendly, PDF & Email

Jūlija sākumā presi pāršalca ziņa, ka Krāslavā sliktā tehniskā stāvokļa tika nojaukta Hruščova laiku četrstāvu ēka. Šis gadījums liek uzdot jautājumu – vai tā ir nolemtība un padomju laikos celto sērijveida namu gals? Manuprāt, nē, jo šīs mājas vēl ilgi būs dzīves vieta daudziem pilsētniekiem. Taču ir pēdējais brīdis rīkoties, lai uzlabotu to tehnisko stāvokli.

Nav jau tā, ka sērijveida namu atjaunošana nenotiek vispār. Notiek. Apkopotā informācija liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir atjaunotas vairāk nekā 800 daudzdzīvokļu ēkas. Daudz? Nē, tie ir tikai pieci (!!!) procenti no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita. Lielākā daļa (96%) namu ir celti līdz 1990.gadam, tātad to tehniskais stāvoklis prasa nopietnas pārbaudes un, visticamāk, ļoti pamatīgus renovācijas darbus. Ir zināms, ka vissliktākajā stāvoklī ir balkoni un inženierkomunikācijas, kas bieži vien nav ne mainīti, ne remontēti gadiem ilgi.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka Rīgā, kurā sērijveida ēku ir visvairāk un mikrorajoni ir būtiska dzīves telpas daļa, situācija ir vissliktākā. Faktiski galvaspilsēta vienkārši lēnām brūk kopā.

Tas nav nekāds noslēpums jau vismaz gadus desmit, taču lielai daļai sērijveida namu dzīvokļu īpašnieku joprojām šķiet, ka ēkas tehniskais stāvoklis uz viņiem neattiecas.

Dārgi, manai dzīvei pietiks, kredīts ir laupīšana, siltināšana sabojās māju, par to ir “jāatbild valstij” – ar šādiem vai līdzīgiem argumentiem saskaras teju ikviens, kas sāk ar kaimiņiem runāt par iespējamu mājas kapitālremontu. To bieži papildina arī nesakārtotas īpašumtiesības un pašvaldības neieinteresētība. Pēdējos gados ar “Rīgas namu pārvaldnieka” atbalstu ir renovētas tikai sešas (!!!) ēkas. Taču, kā liecina citu pilsētu pieredze, bez pārvaldnieka ieinteresētības un aktīvas iesaistes daudzdzīvokļu ēkas atjaunot ir ļoti, ļoti sarežģīti. Tiesa, neviens namu pārvaldnieks nav burvju mākslinieks, kas jebkuros apstākļos spētu panākt puses īpašnieku piekrišanu mājas kapitālā remonta veikšanai. Ir nepieciešami likumiskie mehānismi, kas atvieglo šo procesu.

Ko darīt? Manuprāt, risinājums ir tikai viens: dzīvokļu īpašnieki ir jāpiespiež aktīvāk un regulārāk rūpēties par daudzdzīvokļu ēku pienācīgu uzturēšanu, tai skaitā renovācijām, kapitālajiem remontiem, kā arī jārada atbalsta instrumenti, kas atvieglo šo procesu.

Proti, būtu ieteicams izstrādāt valsts līmeņa politiku, kura skaidri aprakstītu sērijveida ēku turpmāko likteni un iespējamos attīstības scenārijus.

Piemēram, Lietuvā 2015.gadā tika pieņemts likums, kas, tuvojoties nama normatīvās ekspluatācijas laika beigām, paredz obligātus maksājumus renovācijas fondā. Iemaksas tiek aprēķinātas pēc īpašas formulas, kas ir piesaistīta minimālai algai un sociālo dzīvokļu vidējam lielumam kvadrātmetros. Otrkārt, maksājumu lielums un vajadzība tiek noteikta pēc mājas stāvokļa izvērtēšanas, rezultātā tas ir piesaistīts konkrētam renovācijas plānam. Maksimālais maksājums ir daži desmiti eirocentu par kvadrātmetru mēnesī.

Ieguvumi ir vairāki. Ja mājai ir iekrājums, kuru var izmantot atjaunošanai un remontdarbiem, tad ir iespējams ātri novērst avārijas situācijas. Mājas nav jaunas, tādēļ tādas gadās visai bieži. Otrkārt, namu administratori nepieciešamības gadījumā var sākt operatīvi organizēt remontdarbus. Tā kā ir naudas rezerves, katrā problēmsituācijā tiem nav jāklauvē pie īpašnieku durvīm ar aicinājumiem meklēt finansējumu darbu paveikšanai. Tas nozīmē, ka nelieli un pat vidēji renovācijas darbi var notikt ātrāk, daudzdzīvokļu ēkas ir labāk uzturētas un ir vieglāk plānojamas arī apjomīgas rekonstrukcijas. Un tas tiešām darbojas.

Domāju, ka šāda maksājuma ieviešana Latvijā labi saskanētu arī Ekonomikas ministrijas iniciatīvu izpētīt 464. sērijas namu konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti, kā arī izstrādāt tipveida tehniskos risinājumus un aptuvenās remontdarbu tāmes. Tādējādi iedzīvotājiem būtu skaidrs, ko darīt tālāk, un savākta kaut neliela “sēklas nauda” darbu uzsākšanai.

Tās ir ārkārtīgi svarīgas lietas, jo ir skaidrs, ka padomju gados celtās daudzdzīvokļu ēkas vēl gadiem ilgi būs dzīves vieta ļoti lielajai daļai Rīgas iedzīvotāju. Jāņem vērā arī fakts, ka bankas kļūst aizvien atturīgākas, izvērtējot hipotekāro kredītu piešķiršanu dzīvokļu iegādei nerenovētās mājās. Taču, izņemot atsevišķus gadījumus, kopumā mājas nav tik sliktas, lai nebūtu atjaunojamas un izmantojamas. Tikai jātiek pāri “nāves punktam” – iedzīvotāju nespējai vienoties par to sakopšanu.

 

Autors ir Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas “Civinity” reģionālais vadītājs Latvijā

Komentāri (10)

Uldis Muldis 20.08.2019. 08.58

Un tad atnāk tāds “Rīgas Siltuma Serviss” un iztīra nama uzkrājumu ar 10 x dārgākiem remonta darbiem.

+3
0
Atbildēt

0

vvilums 20.08.2019. 13.41

Diemžēl būs pagrūti veidot uzkrājumu, ja dzīvokļa saimniekam “jāpabaro”bieži vien blēdīgais namu pārvaldnieks, jāsamaksā par sadārdzināto caur OIK afēru elektroenerģiju , jānomaksā divkārt neefektīva apkure dēļ neatbilstoša kurināmā, kad kurina slapju malku vai šķeldu utt.
Pensija kāda nu ir, bet šajās mājās liels procents tieši vecāka gājuma cilvēki mitinās.
Tāpēc sākumam ar stipro, analītisko masu mediju vai valsts kontrolējošo instanču palīdzību jāsakārto no cilvēkiem savākto līdzekļu “izsaimniekošana”, un tur tie līdzekļi arī būtu sākumam rodami.

+2
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > vvilums 20.08.2019. 13.54

    neaizmirsti par enērģetikas likumu – kas paredz, ka apsaimiekotājs ar situmapiegādātāju vienojas par konfidenciālo tarifu, kamēr nabagiem nosaka pilnu programmu – tā lai miljoni peļņā sanāk gan pašam RSiltumam , gan apsaimniekotājam

    Par atkritumu monopolu – par kuru VARAM tikko paziņoja, ka monopols tas ir likumīgi

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 20.08.2019. 09.34

šorīt gar Brīvības pieminekli gara apsardzes rinda, nu atkal – gluži kā padomju okupācijas laikos

Lūk, tvnet pavisam nejauši izalsīju , ka ja māja ir siltināta , tad Rīgas dome piešķir 90% atlaid NĪN. Uzreiz uzrakstīju savam apsaimniekotājam Trubko vadītajam Rīgas Namu apsaimniekotajam, ka vēlos saņemt tādu izziņu par mājas siltināšanu, ko iesniegt RD.
Domājiet man kāds atbildēja? Nē taču . Kad piezvanīju – man atbildēja, ka uz e-pastiem viņi nereaģējot. Esot jāiet uz pieņemšanu, kurā augusta mēnesī – no pieredzes rakstu – neviena nav , jo visiem ir tiesības uz atvaļinājumu.
Citiem vārdiem – bezcerība. Tu esi sīks sūds šo plēsīgo uzņēmēju un šīs bandītiskās valsts pamatnostādnēs.

Mans draugs dzīvo Rīgas Domes apsaimniekotā mājā un viņš man saka, lai es nenīdot, jo lūk, rīgas domes apsaimniekotāju pa sazvanīt neesot iespejams . Manējei vismaz paceļ klausuli un pasūta tālāk

Ja šodien vajadzētu Baltijas ceļu – krievi nepiedalītos, bet latviešu vienkārši nebūtu – nu nebūtu

Tev pat vissīkākais nieks ir jācīna un jāiegūst kā liela uzvara

šādi raksti – ir zemiska tukša čekistaina propaganda – apsaimniekošana ir visērtākais , visvienkāršākais cilvēku aplaupīšanas veids un mūsu valstī tas notiek vienkārši superfeketīgi

skumji – baigi skumji , ka tā – cik naivi , cik nenormāli naivi bija Baltijas ceļa cilvēki – cerēja , ka nu dzīvos cilvēku cienīgu dzīvi –

ha ha hā …

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu