Pēc košļenēm uz Tallinu • IR.lv

Pēc košļenēm uz Tallinu

Izjāde pa veco dzelzceļa uzbērumu. Foto — Dina Preisa
Dina Preisa

Zaļo dzelzceļu maršruts Lāde—Rūjiena: nostalģiska ekskursija no pagātnes uz nākotni — pa līniju, kur Atmodas laikā sliedes dimdināja Rīga—Tallina—Rīga vilcieni un drīz atzarosies Rail Baltica

Maršruts ved pa vienu no visilgāk plānotajiem un būvētajiem dzelzceļiem Latvijas teritorijā, precīzāk — pa tā uzbērumu gar vēstures paliekām. Darbu apjoms nudien bija liels: uz Rīga—Rūjiena līnijas pagājušā gadsimta sākumā nācās uzbūvēt 56 tiltus, divus viaduktus un 49 caurtekas. Līnijas kopgarums bija 150 km, un to atklāja pa posmiem. Devos lūkot, kas no tā visa ir palicis pāri un kā vēsturiskais maršruts gatavojas nākotnes tūrismam.

Kaifs zirga mugurā

Ekskursiju pa Zaļo dzelzceļu visprātīgāk ir sākt no Skultes dzelzceļa stacijas, jo te ir galapunkts elektrovilcieniem no Rīgas. Velodraugiem jāņem vērā, ka pirmie pieci kilometri, kur nākotnē tiks būvēts ātrgaitas dzelzceļš Rail Baltica, dabā nav nedz marķēti, nedz izbraucami. Toties kājāmgājēji gan droši var startēt jau no Skultes. Līnija ir taisna, un nomaldīties praktiski nav iespējams — ar jaunatklājēja prieku azotē tik uz priekšu!

Riteņotājiem ir alternatīva — vispirms ieteicams izvēlēties 109. velomaršrutu un tad nogriezties uz Lādi. No turienes Zaļais dzelzceļš ved līdz pat Mazsalacai, pa ceļam kādreizējā Puikules stacijā krustojoties ar Ainaži—Valmiera līniju. Maršruta segumā dominē samērā viegli braucami grants un zemes ceļi. Pēdējo nogriezni no Mazsalacas līdz Rūjienai iespējams veikt pa 148. velomaršrutu, izmantojot satiksmes ceļu. 

Padalīšos pieredzē: maršrutu no Skultes līdz Limbažiem (gan pretējā virzienā) esmu veikusi divu dienu pārgājienā ziemas periodā. Pārvietojos burtiski pa ledu. Uzbērums vietām likās pārsteidzoši stāvs, un caur kailajiem krūmiem varēja pārredzēt apkārtējo ainavu — laukus, purviņus un bebru dambjus. Brīžam raitai iešanai traucēja gulšņi; citur ceļš bija tik ērts, ka vietējie pa to brauca ar mašīnām. Visvienmuļākie mūsu grupai šķita pēdējie kilometri pirms Skultes — garlaicību kliedējām ar jautrām prāta spēlēm.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu