Jauktā kora Maska diriģentam Jānim Ozolam šī vasara pagāja koncerttūrēs Āzijā un Eiropā, kurp veda latviešu autoru dziesmas, pretī saņemot godalgas un aplausus
Lidostā svētdien — 16.35 ielidoju no Gēteborgas! — tāda bija enerģiskā diriģenta Jāņa Ozola reakcija, sarunājot intervijas vietu un laiku. Pēdējā mēneša laikā Jānis ārpus Latvijas pabijis vairāk nekā mājās: 16. jūlijā viņš ar vienu no labākajiem Latvijas koriem Maska devās koncerttūrē uz Japānu. Tur Starptautiskajā Takarazukas kormūzikas konkursā ieguva divas zelta godalgas par renesanses, kā arī laikmetīgās mūzikas izpildījumu.
Tūdaļ pēc atgriešanās Rīgā atkal ar Masku devās prom — uz koru Eirovīziju Zviedrijā, kur ieguva otro vietu. Kad 11. augustā, stumjot sudraboto koferi pa priekšu, izgāja Rīgas lidostā, Jānim bija divas svarīgas vēlmes: apkampt savu ģimeni — sievu Martu un trīs bērnus —, kā arī mesties piemājas dīķī uz peldi. Ozolu ģimene mīt idilliskā vidē Tumē, stundas braucienā no Rīgas. Līdzīgi kā daudzas jaunās ģimenes, arī viņi pirms kāda laika izšķīrās lielpilsētas priekšrocības nomainīt pret iespēju bērniem augt pie dabas, tīrā gaisā.
Ilgi gan diriģentam neizdosies baudīt dabu un klusumu: jau 20. septembrī sāksies 4. Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss, ko Ozols kā mākslinieciskais vadītājs organizē Dzintaru koncertzālē (koncerti ir bezmaksas). Vēlas Jūrmalas vārdu kormūzikā iezīmēt tikpat spēcīgu kā Tolosa, Maribora, Areco — koru kultūras epicentri pasaulē.
Noguris, bet laimīgs, viens no Latvijas jaunās paaudzes spilgtākajiem diriģentiem intervijā stāsta, ko nozīmē ar amatierkori sasniegt virsotnes pasaulē un kādu japāņu recepti viņš — ēdienu blogeris! — savējiem cēla priekšā pēc atgriešanās no koncerttūres pasaulē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.