Atlaidām nospriegoto bultu • IR.lv

Atlaidām nospriegoto bultu

Marta Žagare ar bērniem Veroniku, Abigeilu un Eliotu. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle

Pirms 13 gadiem Marta Žagare sāka strādāt kādā skolā Ņujorkā un turpināja pedagoģes darbu līdz pat šai vasarai. Un tad pēkšņi nolēma pārcelties uz dzīvi Latvijā. Kāpēc? «Jo jutu, ka tā ir pareizi»

Marta Žagare nevar sagaidīt, kad pienāks 1. septembris un viņa sāks angļu valodas skolotājas darbu Ikšķiles vidusskolā. Martai patīk mācīt, viņa ilgojas pēc darba ar bērniem. 

Iepriekšējos desmit gadus viņa nostrādāja Rūzvelta salas skolā (Roosevelt Island School) un Jorkvilas skolā (Yorkville Community school) Ņujorkā. Taču doma, ka viņa ir aizbraukusi no Latvijas pavisam, neienāca pat prātā. 

Ņujorkā viņa izveidoja ģimeni ar Timu Gudvinu, Amerikā piedzima Abigeila (7 gadi) un dvīņi Veronika un Eliots (6), taču Marta vienmēr domāja, ka ir nomainījusi dzīvesvietu tikai uz laiku. Šajā pavasarī — un Marta precīzi atceras, ka tas bija 24. maijā — Tims pēkšņi pajautāja: braucam uz Latviju? 

«Es teicu — jā!» smaidīdama atceras Marta. «Viņš teica: bet pavisam! Es teicu — jā! Mēs desmit gadus lokā bijām atvilkuši bultu un tad vienā mirklī to palaidām.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu