Ar skatu no augšas • IR.lv

Ar skatu no augšas

Gvido Puķe, Flyvision īpašnieks. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle

Kad pirms 11 gadiem Gvido Puķes aizraušanās ar fotografēšanu un vieglo lidaparātu aviāciju izvērtās interesē par dronu būvēšanu, viņš zināja — tas ir sākums jaunam biznesam. Taču Gvido nebija ne jausmas, ka droni viņu ievedīs kinopasaulē

Tie, kuri skatījušies kanāla HBO daudzsēriju filmu Černobiļa, labi atceras drūmo skatu pār cilvēku un Dieva pamesto Pripjatu, kuru apsēduši klaiņojošie suņi. Šie kadri  ar Latvijas uzņēmumā Flyvision būvēto dronu uzņemti Viļņā. «Kad iebraucām filmēšanas laukumā, atklājām, ka lieluma ziņā tas ir līdzvērtīgs Pļavniekiem vai Mežciemam. Redzējām visu iespējamo padomju laika tehniku: autobusus, dažādu marku vieglās automašīnas, milicijas mašīnas, pa ielām staigāja vīri milicijas formastērpos. Tiešām bija sajūta, ka esam aizceļojuši citā laikā,» atceras Gvido. 11 gados, kopš viņš būvē dronus, lai ar tiem fotografētu un filmētu, ir bijuši dažādi pasūtījumi. Arī vilkt elektrolīnijai vajadzīgas troses pāri grūti pieejamiem Norvēģijas kalniem. Bet pirmo reizi viņam bija lūgts ar dronu filmēt suņus. Nav bijis nemaz tik vienkārši — dzīvnieku aizsardzības speciālists uzraudzīja, lai četrkājainos pārlieku nenogurdinātu. Lai cik labu drona pozīciju Gvido un viņa kolēģi būtu atraduši, jebkurā brīdī varēja atskanēt prasība pārtraukt filmēšanu.

Flyvision par savu uzplaukuma gadu uzskata 2018. gadu — pērn bijis tik daudz filmēšanu, cik nekad iepriekš. Ar dronu uzņemtie kadri ir filmās Nameja gredzens, Jaungada taksometrs, Piļsāta pi upis, Oļegs. Jau pirms tam Flyvision gaisa kinematogrāfijas risinājumi bija izmantoti daudzu studiju veidotos projektos: dokumentālās un mākslas filmās, lielbudžeta šovos un arī tā dēvētajās asa sižeta filmās. Darbs ir tik interesants, ka Gvido nenodala aizraušanos no biznesa.

Fotografējot nepieejamo

Pirms Gvido sāka būvēt dronus, viņš bija pazīstams aerofotogrāfs, kurš izdeva vairākus fotoalbumus Latvija no putna lidojuma. Pilota licence deva iespējas fotografēt no debesīm. «Bet bija vietas, kurām grūti piekļūt. Lidmašīnai ir arī augstuma ierobežojums — 300 metru. Zemāk lidot nedrīkst,» skaidro Gvido. Pirms vairāk nekā 10 gadiem nekādi Brīvības pieminekļa sievietes tēla tuvplāni nebija iespējami. 

Meklējot risinājumu, Gvido bija iegādājies ar pulti vadāmo putuplasta lidmašīnas modeli, pie kā piestiprināja fotoaparātu un palaida cerībā, ka tas automātiskās programmas režīmā kaut ko vērtīgu netīšām nobildēs. Tā fotografēja grūti sasniedzamas vietas pirmsdronu laikmetā. «Tas bija vēl pirms multirotoru lidaparātu laikmeta,» precizē Gvido. «Tagad ir kvadrikopteri un heksakopteri, kas fotografē. Šādu lidaparātu attīstība ir notikusi vienlaikus ar mobilo telefonu attīstību — ir radīti tik mazi datori, ka tos var uzlikt uz lidaparāta borta. Mani tas viss tik ļoti aizrāva, ka izārdīju internetu, lai izlasītu visu iespējamo par šo tēmu. Es tomēr uzskatīju, ka maza lidmašīnīte ir nepilnvērtīgs rīks fotografēšanai no augstuma.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu