Elektrisko skrejriteni iemēģinājušie saka — nav ērtāka un «zaļāka» transportlīdzekļa! Bet gājēji ceļ trauksmi par skūteriem, kas milzu ātrumā traucas pa ietvēm
Skrejriteņu Rīgas ielās kļūst aizvien vairāk, šovasar darbu sākušas arī vairākas koplietošanas platformas. Īrēt ir vienkārši — lejupielādē viedtālrunī nomas lietotni, atrodi kartē sev tuvāko skrejriteni un brauc. Lai reģistrētos, lietotājam jābūt vismaz 18 gadus vecam, taču braukšanai ar privātajiem skūteriem vecuma ierobežojumu nav. Ja tā ātrums nepārsniedz 25 km/h, nav vajadzīga pat velosipēda vadītāja apliecība.
Tomēr elektrisko skrejriteņu iekļaušanos satiksmē apgrūtina tas, ka vēl nav tiesiska regulējuma, kas paredzētu, kur ar tiem drīkst un kur nedrīkst pārvietoties. Trūkst arī atbilstošas infrastruktūras.
Svarīgākais — domā ar galvu!
Pašreizējā regulējuma ietvaros elektriskos skrejriteņus uzskata par sporta un atpūtas inventāru, ar ko atļauts pārvietoties pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru un arī ietvēm ar ātrumu, kas nepārsniedz 25 km/h. «Protams, uz ietvēm elektriskie skrejriteņi var radīt bīstamību,» atzīst CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris. Pieaugot to popularitātei, skrejriteņu lietojumu šobrīd aktīvi vērtē arī ārvalstīs — Francijā, Vācijā un citur. «Secinājums — par ātru ietvei un par lēnu brauktuvei.»
Pārvietoties pa trotuāriem lielā ātrumā ir bīstami, taču uz brauktuves, šie skrejriteņi joprojām ir būtiski lēnāki par automašīnām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.