Izglītības un zinātnes ministrijas daudzfunkcionālais Informācijas centrs. Foto: Edijs Pālens, LETA
Tas brīdis beidzot bija pienācis - pulksten 11.45 ministrijas cilvēki bija nedaudz piesarkuši, skatiens pusnolaists, lūpas sakniebtas, dažiem vaigu kauli manāmi kustējās līdzi viņu domām. Tūlīt sēde arī tika izziņota par slēgtu un pie kopgalda sēdošie izklīda: vieni pa saviem ierēdņu kabinetiem, citi - pa deputātu sēdvietām.
Pirms tam 4. jūnijā precīzi pulksten 10 sāktajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē bija notikušas divas IZM sagatavotās prezentācijas - „Skolotāju sākotnējās izglītības restarts” un „Par izglītības iestāžu nodrošinājumu ar pedagoģisko personālu” (abas apskatāmas Saeimas mājaslapā). Abas sekoja viena pēc otras, tāpēc droši vien klātesošajiem palika slaidos nepamanītas dažas reformai nepiedienīgas teksta vienības kā „jaunās pieejas karognesējs”, „pārmaiņu aģentu kohortas”, „kā kļūt par superskolotāju”. Nebiju cerējis ieraudzīt un izlasīt kaut ko tādu no tiem cilvēkiem, kas paši ir tik tuvu reformas kodolam.
