Grupas Baložu pilni pagalmi dibinātājam Mārim Švernam mūzikas radīšanas instinkts tomēr ņēmis pārsvaru pār atkarībām. Šis gads sācies lieliski: uzstāšanās pie Brīvības pieminekļa, jauns albums un vēl filmas skaņu celiņš ar nekur neatskaņotām dziesmām
Birojos ar perfektu remontu nav priekšrocību tādai fotosesijai, saka Māris Šverns (51). Aiz kāpnēm, kur skaisti jūgendstila margu kalumi saspēlējas ar atlēkušas griestu krāsas ornamentiem, atrodas grupas Baložu pilni pagalmi studija. Ilgdzīvotāja, šī mūzikālā apvienība dibināta pirms 25 gadiem.
No bijušās cara impērijas munīcijas fabrikas ēkas dodamies Māras dīķa virzienā. Mūziķis pārzina Āgenskalnu un Torņakalnu kā savu kabatu. Dzīvo pie Botāniskā dārza, ilgāku laiku bijis naktssargs Rīgas Katoļu ģimnāzijā Ojāra Vācieša ielā. Pirms tam strādājis Rīgas Ūdens avārijas brigādē, asistējis ugunsdzēsējiem, kad pie Māras dīķa dega trikotāžas fabrika Aurora.
«Komponists,» Māris ar smaidu piemin, ka tā tika pieteikts pazīstamā kordiriģenta Jura Kļaviņa nesenajā jubilejas koncertā. Uz pasākumu, kā jau tas bieži gadoties, neesot gribējis iet, tomēr saņēmies. Koris Juventus koncertā dziedāja Šverna dziesmu Mans zirgs Kļaviņa aranžējumā:
«Manu zirgu vārdā nesauciet. Sāks viņš skriet strauji, sargi tad mani! Manam zirgam iemauktus nelieciet. Sāks viņš kliegt skaļi, sargi tad mani!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.