Neiespējamība savienot neiespējamo. Eseja

  • Artūrs Snips
  • 31.05.2019.
Foto: Ieva Čīka, LETA

Foto: Ieva Čīka, LETA

Uzvaras dienas svētkus 9. maijā vērienīgi sāka svinēt Brežņeva grāmatas „Mazā zeme” laikos, un arī tad ne katru gadu. Putinisma ērā svinēšana kļuva ikgadēja, bieži iegūstot kroplīgas formas. Katrgad pa Kremļa placi maršē karavīru kolonas un brauķelē kara tehnika, kas, kā jau Krievijā gadās, citreiz noslāpst, citreiz ieskrien ne tur, kur vajag. Gudriem un inteliģentiem krieviem tādas militāras demonstrācijas riebjas. Maskavas „Jaunās avīzes” padomes priekšsēdis Dm. Muratovs par šāgada pasākumu izteicās, ka viss notikums parvērties par kara un nāves slavināšanu. Formas tērps ir nāves iniciācijas tērps jeb pirmā nāve. Līdzīgi teica publicists A. Ņevzorovs, arī piesaucot kara un nāves kultu.

Man militārās formās tērpušies jaunieši un bērni atgādināja Dž.Dž. Frēzera pētījumus pasaules aborigēnu ciltīs. Autora gadu desmitu darbs tika apkopots grāmatā „Zelta zars”, kurā daudz cilšu dzīves un izcelšanās vēsturisku un filozofisku reāliju. Te arī apraksti par to, ka daudzās no ciltīm pastāv karavīru inciācijas kults, kad kareivju formās tērptus cilšu karotājus gulda kapavietās, tiem dzied kara dziesmas un svētī ēšanas un dzeršanas rituālos. Pēc tam ļauj karavīriem „atdzimt”, celties dzīvei un ņemt dalību cilts kopējās „kara imitācijas” izrīcībās.

Jaunākajā žurnālā