Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Skolotāja profesijā var īstenot savas idejas un redzēt darba augļus, un, lai gan šajā darbā ir liels izdegšanas risks, to raksturo nebeidzams radošums un attīstība, turklāt ir neskaitāmas lietas, ko skolotāji var mācīties no saviem skolēniem, piemēram, prieku par mazām lietām. Pēc 15 skolā pavadītiem gadiem rozā brilles ir pazudušas, taču pārliecība par izvēlēto profesiju un atbildības sajūta tikai pieaug, stāsta Rīgas Klasiskās ģimnāzijas pedagoģe Olga Karpicka-Ribačova, kura ir matemātikas un latviešu valodas skolotāja sākumskolā, kā arī 3. klases audzinātāja.
Skolotāja darbs kā bērnības sapnis
Pedagoga profesija bija mans bērnības sapnis – no vienas puses, to ietekmēja audzinātājas bērnudārzā un vēlāk arī skolotāji, kas radīja ļoti jauku priekšstatu par šo darbu, bet, no otras puses, atbildība par mazākajiem brāļiem un māsām, ko uzņēmos, palīdzot vecākiem. Pieskatot mazākos, sapratu, ka vēlos būt skolotāja un strādāt ar bērniem. Jau pusaudža vecumā mācīju zīmēšanu savā dzimtajā pilsētā, palīdzēju bērnu un jauniešu vasaras nometnēs, pakāpeniski saprotot, ka man padodas darbs ar bērniem.
