Itālijas iekšlietu ministrs Salvīni cenšas apvienot populistus
Rēgs klīst pa Eiropu. Populisma rēgs.
Pasaules finanšu krīze, kura vairākas Eiropas valstis noveda līdz bankrota robežai, ir jau labu laiku pārvarēta. Pēc 2015. gada lielā bēgļu viļņa reālais imigrācijas līmenis atgriezies agrākajā, salīdzinoši mērenajā līmenī. Tomēr abi šie notikumi atstājuši dziļas pēdas kontinenta kolektīvajā apziņā un daudzās valstīs mobilizējuši politiķus, kuri visās nelaimēs vaino ārējos ienaidniekus — imigrantus un Briseles birokrātus.
Eiropas Parlaments vienmēr ir piedāvājis labvēlīgu vidi dažādiem, salīdzinoši margināliem politiskiem spēkiem. Tradicionāli zemā līdzdalība EP vēlēšanās un priekšstats, ka Parlaments Briselē faktiski neko daudz neietekmē, nozīmē to, ka mazām, bet mobilizētām grupām ir viegli tajā iedabūt savus pārstāvjus. Brexit ideoloģiskā tēva Naidžela Faraža partija UKIP savas pastāvēšanas vēsturē panākusi tikai divu deputātu ievēlēšanu Vestminsterā, bet tas netraucēja pašam Faražam 20 gadus no EP tribīnes Briselē aicināt Lielbritāniju izstāties no ES.
Līdz šim mazās, eiroskeptiskās grupas vairāk izcēlušās ar ekstravagantiem izteicieniem un skaļiem skandāliem, nevis efektīvu rīcību, taču ES politikas vērotājiem radušās nopietnas bažas, ka viss var mainīties pēc šīs nedēļas Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pirmo reizi redzami nopietni centieni izveidot radikāli labējo nacionālistu internacionāli, un, pēc dažādiem aprēķiniem, pret ES noskaņotu partiju un deputātu īpatsvars nākamajā Parlamentā varētu sasniegt trešo daļu. Tajā pašā laikā divu lielāko centrisko partiju — labējās Eiropas Tautas partiju grupas un kreisi noskaņotās Sociālistu un demokrātu grupas — kopējais deputātu skaits pirmo reizi varētu būt mazāks nekā 50% no EP 751 deputāta vietas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.