Gaiziņkalna virsotnes dāvinājumu Latvija varētu arī nepieņemt 1

Skats no Gaiziņkalna. Aerofoto
Print Friendly, PDF & Email

ASV dzīvojošie Gaiziņkalna mantinieki jau pirms trim gadiem nolēma Latvijai simtgadē uzdāvināt Latvijas augstāko virsotni. Taču dāvinājuma līgums joprojām nav noslēgts, jo tam izrādījies daudz juridisko šķēršļu, turklāt arī dāvinātāja izvirzījusi jaunus nosacījumus, kuru izpildi valsts uzskata par pārāk dārgu.

Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele plāno ierasties Latvijā, lai turpinātu patlaban strupceļā nonākušās sarunas. Ja neizdosies vienoties par kompromisu, par jomu atbildīgais vides attīstības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pieļauj, ka dāvinājumu Latvija varētu arī nepieņemt, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

Vispirms secināts, ka virsotne, kuras platība ir nepilns hektārs, ir pārāk maza, lai to nodalītu no kopējā vairāku desmitu hektāru plašā īpašuma, turklāt nodalīšana maksā naudu. Tā kā dāvinājums valstij nozīmīgs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tam radusi risinājumu. Taču kalna īpašnieki izvirzījuši jaunus nosacījumus, kuru izpilde prasītu lielus ieguldījumus. “Vienkāršus dāvinājumus mēs pieņemam ļoti ātri. Toties šis dāvinājums ir ar gana sarežģītiem nosacījumiem – ka kalnā jābūt Tālavas taurētāja skulptūrai, Saules pulkstenim, karogam, līdz ar to viss tas process ir kļuvis sarežģītāks,” LNT Ziņām skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks. Piemēram, Tālavas taurētāja skulptūras izmaksas tiek lēstas 50 tūkstoši eiro, vides objekta “Saules pulkstenis” izmaksas – 150 tūkstoši, skatu torņa būvniecības izmaksas tiek rēķinātas vismaz trīs miljonu robežās. Turklāt uz virsotnes atrodas daļa slēpotāju pacēlāja, par kura nojaukšanu prasīti 70 tūkstoši eiro.

Pagaidām ir izpildīts tikai viens dāvinātājas nosacījums – masts Gaiziņkalna virsotnē, kurā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs, par to gādājusi vietējā Madonas novada pašvaldība. Kad šeit sliesies skatu tornis, tad karogam jāplīvo tornī – tā pieprasa kalna īpašniece.

Pašvaldības vadītājs atzīst, ka priecātos, ja Gaiziņkalns piederētu valstij, jo tā jau pieder tautai kā simbols, taču šis dāvinājums un izpratne par to, par kādu cenu šis dāvinājums tiks veikts, ir pretrunīgs. “Mēs varam diskutēt, vai tas ir daudz vai maz, vai tas mums ir vajadzīgs, taču dāvinātājam ir kaut kāds pamats. Esmu dzirdējis, ka tā ir viņas tēva griba, kādai ir jāizskatās Gaiziņkalna virsotnei,” LNT ziņām skaidro Zigfrīds Gora, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

DAP tikmēr liek cerības uz ziedotāju atsaucību. “Ja būs izpratne par to, ka to mums vajag, ka tas tiešām ir mūsu nacionālās nozīmes objekts, mēs katrs kā Likteņdārzā aiznesīsim to akmeni, tā katrs ieguldīsim savu artavu Gaiziņkalna virsotnes tapšanā,” norāda DAP ģenerāldirektora vietniece Vita Robalte.

Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsver, ka Gaiziņkalns valsts īpašumā nonāks tikai tad, ja pusēm izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu. “Protams, mēs esam ieinteresēti un ja privātpersona valstij to vēlas dāvināt, ar lielu pateicību mēs pieņemtu un segtu juridiskās izmaksas un, protams, esam ieinteresēti attīstīt tur infrastruktūru. Bet konkrētu ieguldījumu novērtējums, to veikšanas vajadzības noteikšana, tas ir jautājums, kas ar privātpersonu ir jāpārrunā. Vai tiešām viņa to uzskata par nepārvaramu nosacījumu, ka tur tieši tādi ieguldījumi ir jāveic un arī darbības – kādām dziesmām tur ir jāskan? Šie visi kļūst par uzlikumiem, kas pēc tam būs valsts saistības, tāpēc valstij ir jānovērtē, vai tā vispār spēs to nodrošināt? Tas nav tikai naudas jautājums, vai mums tur pastāvīgi būs jātur policijas ekipāža?”, skaidro Pūce. Uz LNT Ziņu jautājumu, kā valsts rīkosies, ja no šīm prasībām īpašniece neatteiksies, Pūce norāda, ka valsts šo dāvinājumu nepieņems: “Mēs neņemsim mantu, nē.”

Ņujorkā sazvanīta Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele LNT Ziņām pastāstīja, ka plāno drīzumā ierasties Latvijā, lai turpinātu strupceļā nonākušās sarunas un ir gatava kompromisiem. “Ja viņi grib atteikties – ok, bet es katrā laikā esmu ar mieru runāt un redzēt, ko mēs varam izdarīt, mēs taču varam visu pārrunāt. Mani nosacījumi bija tikai tas, ko es gribu redzēt. Es vispār neteicu, ka Latvijai tas jādara. Ja valstij nav naudas, tad nav naudas. Cerēju, ka tad ar ziedojumiem piedalītos cilvēki. Ja tiešām Latvijā nevienam neinteresēs, tad būtu ļoti žēl,” skaidro I.Apele.

Attiecībā uz pacēlāju slēpošanas trases galā sieviete ir gatava dažādiem risinājumiem. “Pacēlāju nopirku, uzliku. Es dāvinu, dodu visu, bet gribu, lai samaksā par maniem izdevumiem, viņi var ņemt nost. Ja valsts nevar atļauties, lai dod, cik var, lai sniedz savu priekšlikumu,” saka Gaiziņkalna īpašniece.

Gaiziņš ir Latvijas augstākā virsotne. Turklāt pārmērīšanā konstatēts, ka tas ir augstāks nekā līdz šim domāts. Tā oficiālais augstums ir 311,94 metri virs jūras līmeņa.

Komentāri (1)

dshimaev55 06.05.2019. 18.29

Jūs varat maksāt par 40% mazāk par elektroenerģiju, nekādā veidā maldinot vai pārkāpjot likumu! Es iesaku visiem izlasīt šo rakstu – http://bit.ly/electrolv Es to esmu izmantojis kopš decembra, un rēķins patiešām ir kļuvis mazāks!

0
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu