Tagad Latvijā aktīvas gaitas pēc augstskolas pabeigšanas sāk paaudze, kura sapņo kļūt par jauniem Īloniem Maskiem un meklē iespējas izpaust sevi. Viņu ambīcijas ir ļoti augstas un start-up jeb jaunuzņēmumu veidošana šķiet laba iespēja tās piepildīt. Tam ir arī īstais laiks, jo patlaban Latvijas start-up attīstība norit daudz vienmērīgāk, vide kļūst aizvien strukturētāka. Vērojams arī skaidrs valsts atbalsts un vēlme atbalstīt jaunuzņēmumus. Mums ir labi attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma, kas kļūst aizvien labāk sakārtota, piedāvājot stabilu sadarbības modeli starp tās dalībniekiem. Latvijā veidojas ļoti atraktīva un zinātnieku idejas atbalstoša vide.

Deep-tech – jaunienācējs aizraujošajā start-up pasaulē

Daudzi zina, ka Latvijā diezgan attīstīti un spēcīgi ir jaunuzņēmumi informācijas tehnoloģiju, programmatūru, arī fintech jeb finanšu tehnoloģiju jomās. Šim pulkam pievienojas jauna, aktuāla tendence – deep-tech jeb zinātnē balstīti jaunuzņēmumi. Tās ir kompānijas, kas apvieno uzņēmējdarbību un zinātni.

Deep-tech strauji attīstās, jo ik gadu Eiropā zinātnē balstītos jaunuzņēmumos tiek investēti trīs līdz četri miljardi eiro. Novērojams, ka Baltija, īpaši Latvija, veidojas kā deep-tech jaunuzņēmumu centrs, ko atzīmējuši un ievērojuši arī starptautiski pārstāvji. Neskatoties uz ierobežoto industriālo bāzi, mums ir vēsturiskā pieredze un vēsturiskās saiknes, kas ļauj arī deep-tech start-ups attīstīties Latvijā. Mūsu valstī ir zinātniskā bāze, kas palīdz plaukt tieši deep-tech jomas uzņēmumiem. Te ir prasmīgi zinātnieki, spēcīgi uzņēmēji, pieejams plašs finansiāls atbalsts gan no Eiropas fondiem, gan privātiem investoriem.

Iepriecinoši, ka Latvija pamazām kļūst par starptautisku centru, kura ietvaros zinātnieki var atvest tehnoloģiju uz mūsu valsti, lai to attīstītu un komercializētu, Latvijai piedāvājot atbilstošu know-how un kompetences ieceres īstenošanai. Deep-tech uzņēmumi var pārstāvēt dažādas jomas, piemēram, medicīniskās tehnoloģijas, ķīmiju, materiālzinātnes, nanotehnoloģijas, Artificial Intelligence (AI) jeb mākslīgo intelektu.

Jāsaprot, ka deep-tech no pārējiem start-up atšķiras ar ilgāku ceļu, procesu līdz produkta ieviešanai tirgū. Jo nepieciešami vairākkārtēji testi, prototipu attīstīšana, izstrāde, apstiprināšana, turklāt jāatrod īstie veidi, kādos iespējams industriāli izmēģināt radītos produktus. Pasaulē visas iepriekšminētās deep-tech jomas attīstās ļoti strauji, turklāt šeit nozīme ir arī apkārtējās vides aspektiem, visam, kas saistīts ar enerģētiku, tīras enerģijas risinājumiem, notekūdeņu attīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanu.

Schaeffler Baltic veiksmes stāsts jeb deep-tech darbībā

Viens no spilgtākajiem pašmāju deep-tech veiksmes stāstiem ir tieši Latvijā radītais jaudīgais, ar zinātni cieši saistītais tehnoloģiju uzņēmums Naco Technologies, ko iegādājies vācu milzis Schaeffler, uzņēmumu paņemot savā paspārnē un apliecinot tā augsto līmeni.

Latvijā uzņēmuma darbinieki pētījumu centrā pēc Schaeffler AG pasūtījuma izstrādā dažādus jaunus produktu veidus, paplašinot koncerna izgudrojumu portfeli. Viņi nodarbojas ar dažādu tehnoloģiju attīstību, testiem, izmēģinājumiem, turpinot iesākto. Pilnīgi skaidrs, ka viņu tehnoloģija un produkts ir inovatīvs, ar augstu pētniecības un zinātnes komponenti.

Komercializācijas reaktors un citas start-up atbalsta iespējas

Viens no veidiem, kādā deep-tech un citi start-up uzņēmumi var piesaistīt sākt savu darbību un attīstīties, ir Komercializācijas reaktors, kas piedāvā Akcelerācijas programmu un investīcijas zinātniskajiem jaunuzņēmumiem. Tas ir veids, kādā savienot uzņēmējdarbības talantus ar zinātniskajām kompetencēm, tādējādi attīstot zinātnisko tehnoloģiju biznesu. Savedot kopā uzņēmējus un zinātnisko inovāciju radītājus, iespējams ieviest nozīmīgas inovācijas dažādās nozarēs. Tas ir ļoti būtiski un nes labumu visiem – gan zinātniekiem un uzņēmējiem, gan industrijām, gan investoriem un valstij kopumā.

Start-up uzņēmumi var izmantot arī dažādus kapitāla piesaistes mehānismus, piemēram, publisko finansējumu, dažādus grantus, kā arī crowdfunding jeb kolektīvo finansējumu, kas šobrīd ir arī pieejams start-up uzņēmumiem. Pašlaik jaunuzņēmumiem ir gana skaidra finansējuma piesaistes iespēju shēma, sākot no akcelerācijas fondiem, kas piedāvā finansējumu paša akcelerācijas procesā, gan arī seklas fondu investīcijas, kas palīdz uzņēmumiem attīstīties tālāk. Vienlaikus iespējams saņemt arī dažādus grantus no atsevišķām globālām korporācijām, piemēram, Philips, Merck, Pfizer, Sony un citām, kas atbalsta noteiktus akseleratorus, jo ir ieinteresētas dažādās inovācijās un, izsniedzot grantus, stimulē inovāciju ienākšanu savā nozarē. Gan pasaules, gan Latvijas līmenī investori aizvien vairāk investē ne tikai pētniecībā un attīstībā uzņēmumu ietvaros, bet arī jaunuzņēmumos un akcelerācijas programmās.

Banku atbalsts start-up uzņēmumiem

Protams, likumsakarīgi, ka, atbalstot start-up uzņēmumus, bankas vairāk skatās fintech jaunuzņēmumu virzienā. Piemēram, Baltic International Bank piedāvā API Sandbox risinājumu atvērtai sadarbības platformai (Open Banking). Tā ir droša vide, kurā trešo pušu pakalpojumu nodrošinātāji var testēt idejas un inovācijas aktīvu pārvaldīšanas un finanšu sektorā. Lieliski, ka risinājums ir piemērots gan lieliem uzņēmumiem, gan neatkarīgiem attīstītājiem, jo īpaši visiem, kuri interesējas par jauniem digitāliem produktiem, pakalpojumiem un inovācijām.

Jāsaprot, ka dažāda veida start-up uzņēmumiem ir iespēja izveidot savu biznesu ar globālu skatījumu, potenciālu un eksportspēju, papildus izpaužot sevi un realizējot savas ambīcijas. Turklāt enerģiski uzņēmēji var vērsties, piemēram, inovāciju centros dažādās Latvijas augstskolās un kopā ar zinātniekiem attīstīt savu uzņēmumu, izstrādājot jaunus, unikālus, pasaules līmeņa produktus. Zinātnieku izstrādātās tehnoloģijas ir nozīmīgas Latvijas uzņēmumiem un veicina produktu izstrādi ar augstu pievienoto vērtību. Balstoties zinātniskajā izcilībā ir iespēja veidot tehnoloģiski piesātinātus uzņēmumus ar starptautisku izaugsmes potenciālu. Novēlu Latvijai kļūt par Eiropā ietekmīgu augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumu tapšanas centru!

 

Autore ir Baltic International Bank Padomes priekšsēdētāja vietniece