Ar niknumu un skumbriju • IR.lv

Ar niknumu un skumbriju

Andris Bite, SIA Karavela līdzīpašnieks. Foto — Edmunds Brencis
Ieva Alberte

Nopērkot vācu uzņēmumu Larsen, latviešu Karavela kļuvusi par trešo lielāko zivju konservu ražotāju Eiropā ar eksporta tirgu 43 valstīs

Telpas Vecmīlgrāvī ir kā divi gadsimti: Karavelas ražotne spoža un moderna, taču biroja telpas nav mainījušās kopš padomju laikiem: mīksti, zaļi rindu krēsli un lieli istabas augi. «Visu esam ieguldījuši ražošanā. Tagad varētu atļauties uzlabot biroju, bet mantojums sāk šķist vērtīgs, un negribas mainīt,» saka Andris Bite, Karavelas līdzīpašnieks, sēdēdams savā kabinetā pie galda. Tieši šajā telpā 1996. gadā Andris ieradās kā otrā kursa ekonomikas students meklēt darbu un tur, kur tagad sēž viņš, sēdēja cits Andris — Feldmanis, Kaijas vadītājs. Populāro konservu ražotni Kaija bija privatizējusi Ave Lat Grupa. Taču padomju laikā spēcīgais Kaijas zīmols nebija radies tukšā vietā — pirms nacionalizācijas te bija vēl cara laikos dāņu uzņēmēja Rīgā izveidota fabrika.

«Man jau bija savi mazie biznesi, taču mamma lūdza pazīstamo Feldmani, lai pieņem mani darbā, — negribēja, ka es kā students no laukiem aizeju Rīgā neceļos.» Andris ir dzimis Bauskā un 90. gados nodarbojās ar pierobežai raksturīgiem biznesiem. Valsts neatkarības atgūšana lielā mērā noteica profesijas izvēli, un, ja Andrim tolaik būtu vairāk par 19 gadiem, viņš noteikti kaut ko privatizētu. Biznesā bijis kopš bērnības: ar tēvu braukāja pa Krieviju, tirgodami puķes, un vidusskolas laikā ar kādu dakteri no Bauskas pārdeva Rumbulā šašliku.

Bite savos 23 gados sāka Kaijā kā tirdzniecības aģents ar 70 latu algu, drīz kļuva atbildīgs par eksportu Baltijā, tad bijušās PSRS valstīs. 90. gadu beigās pēc ekonomiskās krīzes Krievijā cieta Kaijas eksporta tirgus, toreizējie īpašnieki Ave Lat Grupa zaudēja daudz naudas. Neviens nevēlējās Kaiju reanimēt un neticēja tai, izņemot Andri. Nācās risināt virkni problēmu: neizmaksātās algas strādniekiem, jārunā ar kreditoriem un maksātnespējas administratoriem. «Es pat trīs dienas nokļuva aiz restēm,» Bite stāsta. Ticis aizturēts aizdomās par kontrabandu, taču atzīts par nevainīgu — šis bijis kāda uzņēmēja mēģinājums Biti iebiedēt. Katra diena bijusi smaga cīņa, un divi gadi pagājuši kā trillerī. Vajadzēja naudu, taču neviens Andrim neticēja. Hansabankā kredītu nedeva, sakot, ka ražošanai nav nākotnes un Kaijas vietā sliesies daudzdzīvokļu mājas.

Uz grunti gāja arī zivju pārstrādātājs Brīvais vilnis, un tā komercdirektors Jānis Endele, tagad Karavelas līdzīpašnieks, reizi nedēļā satikās ar Andri un «abi zaļām sejām padalījāmies, cik viss ir slikti».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu