Četrās paaudzēs vācbaltiešu Meijeru dzimta pārvaldīja slavenu tipogrāfiju Liepājā, kurai bija īpaša loma jaunās valsts vērtspapīru tapšanā, bet tajā drukātās pudeļu etiķetes ir kolekcionāru lepnums
Meijera spiestuve bija viens no vecākajiem vācu rūpniecības uzņēmumiem un ilgus gadu desmitus skaitījās lielākais šāda veida uzņēmums ja ne visā Latvijā, tad vismaz Kurzemē. Šajā spiestuvē drukātas arī pirmās Latvijas naudaszīmes — 25 rubļu gabali ar tumši zilajiem cipariem, kurus vēl tagad labi atceras toreizējo laiku līdzdzīvotāji, — tā ar ekonomikas latviskošanas laikmetam netipisku nožēlu 1939. gada 24. jūnijā vēstīja avīze Rīts. Tie bija atvadu vārdi reiz slavenam uzņēmumam, kas četrās paaudzēs bija piederējis vācbaltiešu Meijeru (Meieru) dzimtai un kam bija nopelni gan latviešu grāmatniecības attīstībā, gan jaunās valsts vērtspapīru tapšanā grūtajā 1919. gadā.
Tipogrāfiju Liepājā ar sākotnējo adresi Pasta iela 8 kāds Daniels Frīdrihs Zāgers nodibināja 1823. gadā. Nākamā gada 22. septembrī viņš sāka izdot pirmo Liepājas vācu avīzi Libausches Wochenblatt, vēlāko Libausche Zeitung. Jāatzīmē, ka šis bija arī Baltijā pirmais periodiskais izdevums, kas ķērās pie avīžromānu drukāšanas turpinājumos — no 1824. gada 24. septembra līdz 1825. gada 21. martam nedēļraksts katrā numurā publicēja pa gabaliņam no stāsta Rebecca.
Taču Zāgers pēc dažiem gadiem nomira, un uzņēmums 1826. gadā pārgāja pie tirgotāja Karla Heinriha Fēges. Viņš pirmais Liepājā uzņēmās drukāt grāmatas latviešu valodā — 1834. gadā iznāca skolotāja Johana Georga Bitnera ābece ABC priekš Zlēkas skolas. Sekoja vēl dažas.
Jaunais censonis
Šī stāsta galvenais varonis Gotlībs Dītrihs Meijers piedzima 1828. gada 10. jūlijā Liepājas Vittes un Hikes bāreņu patversmes skolotāja ģimenē. Viņa tēvs Gotlībs Heinrihs Meijers bija dzimis un skolojies Lībekā, bet Liepājā uz dzīvi apmeties 1820. gadā. Ticams, ka Gotlībs Dītrihs tieši no tēva mantoja interesi par grāmatām. Tūlīt pēc skolas beigšanas Meijers jaunākais stājās darbā pie minētā tipogrāfa Fēges, apgūstot «grāmatu driķēšanas» gudrības. Zināšanas tika padziļinātas jau lielākā uzņēmumā — tolaik slavenajā Hekera tipogrāfijā Rīgā. Tur viņu sasniedza ziņa par Fēges nāvi. 1851. gadā Meijers atgriezās Liepājā un pārpirka mirušā meistara uzņēmumu — necilu spiestuvi ar divām rokas presēm, litogrāfiju (spiedi zīmējuma pārnesei uz papīra) un trim vai četriem darbiniekiem. Burtu komplekti ļāva drukāt iespieddarbus astoņās valodās. Kopā ar spiestuvi Meijeram tika avīzīte Libausches Wochenblatt, ko izdeva divreiz nedēļā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.