Klientu serviss – dusmīgs klients kā iespēja! 20

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Signe Bertrama, Raimonds Bobiļevs
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā klientu servisa nozarē joprojām trūkst darbinieku, uzņēmumi sāk ieviest modīgus tehnoloģiskos risinājumus savukārt klienti sūdzas par ilgu gaidīšanu pie klausules un necilvēcīgu problēmu risināšanu. Šajos jautājumos viedoklis ir visiem – darba devējam, ekspertiem, klientiem, tomēr ko par nozari domā paši klientu servisa darbinieki – kāds ir labs darba devējs? Kā tikt galā ar neapmierinātu klientu? Kā neizdegt ikdienas darbā ar klientiem?

Nav perfekta klientu servisa darbinieka portreta

Daudzi no mums vismaz reizi dzīvē ir strādājuši apkalpojošajā sfērā – zvanu centrā, bankās, veikalos, sadzīves pakalpojumu uzņēmumos, viesmīlības nozarē un daudz kur citur. Šaubu nav – darbs ar cilvēkiem ir grūts. Paši klientu servisa darbinieki uzskata – pat ja darbiniekam piemīt labas komunikācijas prasmes, tas vēl nenozīmē, ka viņš ir radīts klientu servisa darbam.

Nepastāv tāds perfekta klientu servisa darbinieka portrets. Tas nav darbs, ko var iemācīties – vai tev piemīt šis talants saprasties ar dažādiem cilvēkiem, vai arī nē. Atšķirība no vairākuma profesiju klientu servisa darbiniekam izglītība un iepriekšējā darba pieredze ir otršķirīgas, svarīga ir attieksme un tas, kāds cilvēks ir pēc būtības – pārējo visu var iemācīties, pat valodas.

Svarīgi, lai darbinieks redz savu nozīmību kopējā uzņēmuma attīstībā. Mobilly klientu servisa aģents ir kā draugs un padomdevējs, nevis tikai balss, kas atbild uz telefona zvaniem. Mums kā darbiniekiem ir dota iespēja pašiem pieņemt nozīmīgus lēmumus, tāpat tiek doti rīki, kas palīdz atrisināt nestandarta situācijas. Savā darbā palīdzam cilvēkiem atrisināt problēmas, nevis piedāvājam preci vai pakalpojumu, kas viņiem nav vajadzīgs. Tādam klientu servisa darbam ir vērtība.

Ja vadītāji uzticas saviem darbiniekiem un ļauj būt tādiem, kādi viņi ir, nevis spiež ievērot konkrētus sarunas protokolus, tā ir atslēga uz augstas kvalitātes klientu servisu.

Ko darīt ar dusmīgiem klientiem?

Nav tāda jēdziena – dusmīgs klients. Ir klients, kas kaut ko ir darījis un viņam kaut kas nav sanācis. Tad klientu servisa aģentam ir jābūt padomdevējam, kas mierīgā garā, soli pa solītim problēmu atrisina. Ļoti reti pēc tādas telefonsarunas, kāds turpina būt dusmīgs.

Jāsaprot, ka ne vienmēr kļūdas mūsu pakalpojumos ir izraisījušas klienta dusmas. Iespējams, ka viņam ir bijusi vienkārši slikta diena. Ja to saprot, tad vienkāršāk neuztvert negācijas tik personīgi. Tāpat pastāv cilvēku tips, kas arī situācijās, kad apzināti vai neapzināti ir pieļāvuši kļūdu, vienalga uzskata, ka vainīgi esam mēs. Ja klients ir ieņēmis stūrgalvīgo pozu, ka visu ir darījis pareizi, bet mēs sistēmā skaidri redzam, ka tā nav, tad nav iespējams viņam palīdzēt. Viss, ko pateiksim, tiks uztverts kā apvainojums.

Toties, ja patiesi esam kļūdījušies, arī godprātīgi uzņemamies par to atbildību. Klientu servisā Latvijā tā ir ļoti reta parādība. Piemēram, aiznesot zābakus atpakaļ uz veikalu, biežāk pateiks, ka man ir šķība kāja nevis produkts ir brāķis.

Ir bijis, kad zvana sašutis cilvēks gados, ka netīši uzlicis autostāvvietas apmaksu 30 eiro vērtībā, arī šādā situācijā var teikt – pats sajauca, pats vainīgs –, bet kvalitatīva klientu servisa pazīme ir spēja uz katru situāciju skatīties individuāli. Vecajam vīram to naudu atgriezām. Bet tādi gadījumi ir reti, lielākoties, jau katram klientam ir jāuzņemas atbildība par paša pieļautajām kļūdām. Nevienam par brīvu naudu nedāļājam, taču cenšamies katrai situācijai pievērsties individuāli. Arī gadījumos, kad redzam, ka klients mums klaji melo, nebaidāmies pateikt kādu skarbāku vārdu.

Psiholoģijas zināšanas darbā ar klientiem

Katrs klients ir kā spogulis. Ir jāiemācās “spoguļoties” – ja viņš runā zemā balsī, ir vērts pazemināt savu runas toni, ja viņš veido savu stāstāmo lēni, tad arī atbilde nedrīkst būt ātra. Ja pretī ir runātīgs cilvēks, ir vērts ar viņu aprunāties vairāk nevis tikai skrupulozi atrisināt problēmu.

Gadiem strādājot klientu servisā, jau pēc pirmā “hallo” var saprast, kāda tipa saruna tā būs. Ir klienti, kas piezvanīs un pastāstīs, ka brauca pie omes, tikko nopirka maizi un kaķim arī barību vajadzēja, un tad telefons izkrita no rokām ārā, tāpēc nepaspēja uzlikt stāvvietas maksu… Uzklausām viņu un arī pastāstām – jā, tikko izdzērām savu pirmo rīta kafiju, tagad jums palīdzēsim.

Tai pat laikā ir tādi, kuriem nepieciešams izklāstīt īsu un tiešu risinājumu par konkrēto problēmu – neko vairāk. Ir situācijas, kad risinājums ir vienkārši iedot konkrēto klientu kādam citam kolēģim. Ir vīrieši, kur jūti, ka viņi vēlas runāt tikai ar vīrieti, vai sievietes, kurām vieglāk saprasties ar otru sievieti. Tāpēc ir būtiski pieiet katram klientam individuāli un pieņemt radošus lēmumus. Šāda pieejam Latvijā ir reta parādība, tomēr ļoti svarīga, lai uzņēmums kļūtu par klientu servisa līderi.

Darbs ar cilvēkiem vienmēr ir interesants, un, ja laiks to atļauj, izdodas arī palīdzēt ārpus savu pienākumu loka. Reiz zvanīja kāda vecāka sieviete ar stāstu, ka viņai ir atnākusi īsziņa no kādas kredītiestādes,  jo mazdēls esot paņēmis kredītu. Cilvēks ļoti pārdzīvoja. Teorētiski vispār vajadzētu teikt, ka klients ir piezvanījis uz nepareizu numuru, taču atradām internetā attiecīgās kredītiestādes mājaslapu un telefona numuru, ko iedot izmisušajai kundzei – sanāca palīdzēt.

Mobilly uzlīme uz automašīnām kalpo kā atpazīšanās zīme – ir bijuši gadījumi, kad mums nezināms cilvēks zvana un saka, ka ar mūsu klienta automobili ir kaut kas noticis – piemēram, autovadītājs aizmirsis mašīnai logu aizvērt vai gaismas izslēgt. Tādā situācijā esam proaktīvi – piezvanām savam klientam un izstāstām, kas noticis. Esam palīdzējuši arī ceļa policijai identificēt automobiļa īpašniekus. Kvalitatīvs klientu serviss ir cilvēcīgs.

 

Autori ir Mobilly klientu servisa aģenti Signe Bertrama un Raimonds Bobiļevs

Komentāri (20)

Drosma 26.03.2019. 10.16

“Kvalitatīvs klientu serviss ir cilvēcīgs. ” – bet cilvēcība sākas ar kultūru, bet kultūra Latvijā tiek tikai izredzētajiem.
Tās masovkas – kad pa netīrām ielām un laukumiem kaut ko rāda un stāsta – to es nevērtēju kā kultūra – tās ir tādas šodienas gladiatoru ciņas lumpeņiem ….

Es pati strādāju apkalpojošā sfērā un tāpēc zinu, ko nozīmē klients – pat tāds ar vaļējiem nerviem un absurdām prasībām jāprot uzņemt ar smaidu un pasūtīt tālāk ar domu, ka viņam ir taisnība

0
0
Atbildēt

1

    ak > Drosma 26.03.2019. 12.14

    “…bet cilvēcība sākas ar kultūru, bet kultūra Latvijā tiek tikai izredzētajiem…” Ak, Drosma, es visnotaļ piekrītu tev, taču par šo atļauj izteikties: nav jau tā, ka Latvijā kultūra atrastos aiz vairumam necaurejamas sienas, izņemot izredzētos. Vai, ka Latvijā kultūra atrastos Debesu Tēva rokās, kurš to izsniedz tikai izredzētajiem. Vairāk piekrītu uzskatam, ka cilvēks tomēr ir līdzīgs ar gribu apveltītam traukam. Un tā ir griba pildīties (ar kultūru, ar bezkultūru, ar bezkultūru komplektā ar bagātību un varu, ar kultūru komplektā ar bagātību un varu, ar saldkaismām izjūtām, ar … daudz ko). Kā izņēmuma gadījums varētu būt pilnīgs gribas trūkums. turpat jāpiemin dažādas gribas stipruma gradācijas. Tāpēc jau daudzās valodās viss cēlais (celtais, izcilais) augstais, debešķīgais Zemes gravitācijas spēku laukā dzīvojošoiem radījumiem nozīmē pārvarēt zemiskos spēkus, lai sasniegtu augšas. Kultūra nenokritīs pie cilvēka kā sniegs, cilvēkam jāsniedzas pēc kultūras. Kad cilvēks to aizmirst, iestājas, kā viņam pašam liekas, Dieva sods, kari, melnais mēris u.c.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Drosma > ak 26.03.2019. 13.47

    šai IR Edīte Tišheizere rakst – brauciet uz Daugavpili – svētā Debess – cilvekiem nav nauda . lai te Rīgā uz teātri aizietu – bet nē – jābrauc uz Daugavpili

    es tā arī neesmu redzējusi Precības – Liepājā – rāda 27. n 28. 04. – padomā – paskaiti – cik maksā ceļš, viesnīca, biļetes – lai es uz turieni aizbrauktu ?

    Kāpēc nevar to labāko parādīt LTV1?

    KATRU REIZI KĀ LASU VIRSRAKSTUS PAR KIVIČU UN SKULMI – MAN VIŅU ŽĒL UN JŪTOS LĪDZVAINĪGA – kāpēc nevar būt tāds skaists un cēls mīlasstāsts? kāpēc visu vajag dubļos un netīri ?

    nu labi – nav vērts jau

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Vahamurka > Drosma 26.03.2019. 15.10

    Kā tu vari dirst!!
    Talsu Vēstis-
    -Ko vēl ļoti novērtējat šeit,Latvijā?
    -Viennozīmīgi dabu:mežu,jūru,plašumu….un mazos attālumus,lai nokļūtu,kur vajag.Un ir tik daudz kultūras pasākumu,iespēju!Kad Melburnā redzējām cenas,cik maksā teātra vai operas apmeklējums…Ļoti dārgi!Tagad to Latvijā esam izmantojuši jau vairākkārt,pirms tam uz teātri devāmies ļoti reti.

    0
    -1
    Atbildēt

    2

    Drosma > Vahamurka 26.03.2019. 15.23

    svētā Debess – glāb nu mani !
    – šito liekulību ! vahamurka – salīdzināt bagātos austrāliešus ar latviešiem –

    pie tam – melu veci sasodītais – ka tevi kultu, ja tiktu klāt –
    par ceļiem – izdomāju, ka gribu redzēt Remtes muižu un ka pa ceļam uz manu dzimto pusi – zvanu uz muižu – skolu – man laipni atbild – priecīgi , ka kādam interese – bet – saka – ja jums ir ragavas vai slidas – tad līdz mums tiksiet – ja nē – tad jāgaida maijs jūnijs – jo – ceļš kā ledus – taisni bija video ielikts – iedomājies – vesels pagasts – Remte – un nav ceļa –

    tāpat par biļetēm – protams, es siekalojos gar Zempera operu, gar Hamburgas jauno koncertzāli utt. – kur vispār tikt nevar – kur vairāki gadi uz priekšu biļetes jāpērk utt – saprotama lieta, ka Rīgā es tieku uz pietiekami labām operas izrādēm – bet nu Visi Svētie lai man palīdz – nevar taču visu mūžu ar vienu operu nodzīvot – apžēlojies – ko tu te sludini

    tāpat grāmatas – lai es izlasītu visu , o gribu – man noteikti jādzīvo otrreiz – vismaz 200 gadi un tad vēl nevar zināt vai visu izlasīšu – bet – bibliotēkas slēdz – tās tiek ka suga iznīcināta, bibliotēkās plaukti tukši – pustukšītis kāsaka , bibliotēkās tādi pieejamie darba laiki, ka tur tikai pensionāri un bezdarbnieki var apkalpoties – strādniecībai tas nav iespējams

    tev vienkārši nav kauna vahamurka, par kultūru tikai dzirdējis esi

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    ak > Vahamurka 26.03.2019. 15.14

    “Kā tu vari dirst!!” Jēlību kantoris atkal rullē. Kur ir jūsu redaktors? Atkal nav ieradies darbā?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    ak > Drosma 26.03.2019. 15.12

    Tā tas ir, tā tas ir. Piekrītu, jo arī es redzu visu to un saprotu. Tas ir, ja viena desmitā daļa cilvēku ir saules pusē, bet deviņas desmitās daļas ir ēnas pusē, tad skatījums uz visu dzīvi atšķiras, pat vēl vairāk, ir nesavietojams. Mums, kas esam ēnas pusē, iznāk, jātiek laukā no purva pašu spēkiem, iznāk, ka tie kas gozējas saules pusē, netaisās palīdzēt. Es domāju, ka Latvijas valdība ar šādu izkārtojumu nav diezko unikāla ar sev patīkamo temperatūru starpību starp sevi un padotajiem. Vesels mežs uz augšu, pret sauli pastieptu roku. Tikai nedaudzām izdodas aizķerties aiz kaut kā. Tie laikam ir tie izredzētie, ak Drosma. Ar mūža zvērestu uzticīgi valkāt Izredzētā talāru.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > ak 26.03.2019. 15.38

    Vesels mežs uz augšu, pret sauli pastieptu roku – jā – precīzi.

    Vienkārši par to ir jārunā un jāprasa atbildība no tiem, kuriem tiek uzticēta nauda.

    Es negribu maksāt nodokļus šai valstij – jo viņi tos nodokļus izmanto negodīgi un netaisnīgi.

    Es pati varu sākt runāt piecās svešvalodās un apgūt ne tikai baletu, bet vēl visu ko – tomēr – man ir izšķirīgi būtiska vide , kurā es dzīvoju.

    Tu aizrādi vahamurkam – neraksti jēlības – ja tu būtu tikko dzirdējis kā mana kolēģe nolamājās – ja es to ierakstītu un ieliktu feisbukā – man aizrādītu, ka neaiztiec – nesmirdēs , bet – tā ir tā realitāte – tā vide, kura mūs veido. RL atkal ir izcils raksts – intervija ar Konrādu Lorencu – par vide ietekmi – par to ,kas veido cilvēku – cik lielā mērā iedzimtība, cik lielā mērā vide.

    Pēkšņi neatceros, kur to lasīju – par vācbaltiešiem – kā arī viņu vide mainījusies, kā bija veco laiku vācbaltieši,uz kuru vārdu varēja paļauties, kuru vārds bija noturīgāks par jebkuru zieģeli …. kā ir tagad ? Ko mums tie paši mediji pasniedz apjūsmošanai ?

    Galvenais, ka mums -latviešiem – mums ir tas potenciāls – nu grozi kā gribi – mēs esam tautas dziesmu tauta – ir mums tautasdziesmu skaistuma mentalitāte –

    Annas psiholoģijā ir intervija ar A Terzenu – kurš vaa to literatūri – lūk, vinš saka -ka dzeja nav atskaņas, bet dzeja ir ritms un vēstījums – Un es nospriedu, ka dzeja ir kas vairāk – ka dzeja ir domas ietērpšana – izauklēšana skaistos vārdos , unikālās metaforās , vārdiskās – jā arī ritmiskās skaņās un atskaņās – ka dzeja ir tas, kas padara eksistenci šai pasaulē par skaistu arī tad, kad tā patiesībā škiet bezcerīga – kaut vai fakts par Raiņa dzejas citēšanu vēstulēs no Sibīrijas

    un tad bāc- arī terezens uzdur sevi uz vispārējā mazvērtības komplaksa – mūsu dzejai vērtību piešķirot tikai tad, ja to atzīst ārzemnieki – pēc viņa iznāk , ka tas , kas ir latvisks , ko novērtējam tikai mēs – latvieši – ka tas nav neko vērtīgs

    Ka mēs kā tauta tieši varētu izdzīvot pateicoties kultūrai – ja ne šī čekistainā varas elites rijība –

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Drosma 26.03.2019. 15.56

    Šī latviešu ģimene dzīvoja Austrālijā! Un strādāja Austrālijā,astoņus gadus.Saņēma Austrālijas algu,trakā mātīte.Tikai nesen atgriezusies uz dzīvi Latvijā.Engurē..

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > Vahamurka 26.03.2019. 16.22

    mieru, nu nekliedz kā gailis , kam asti plēš
    zini – cik es esmu kritiska pret Latvijas valsti – tik mani berni lieli patrioti – viņiem Latvija ir gandrīz vai paradīze – es jau saku – ka nav tiesa – no attāluma vienmēr vieglāk mīlēt kā tuvumā

    tāpat ar šitiem , kuri sapelna milzu naudu – atbrauc – bauda dzīvi – un slavē, bet kad naudu notērē – kad vid grib vel un vel un velreiz vel – kad pašam paliek ka saka tik cik vistbarībai – tad arī lielais patriotisms zūd

    tā kā nevajag man te ar Talsu vēstīm ja – es pati redzu, kas notiek

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Drosma 26.03.2019. 16.41

    Nemaini tēmu un nelavierē.Es rakstīju par kultūras sasniedzamību Latvijā un Austrālijā.Atradi vienu sliktu lauku ceļu un apgalvo,ka Latvijā netiekam pie kultūras?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > Vahamurka 26.03.2019. 16.58

    vai ka vari kaitināt – tu man te nebāz Austrāliju –
    es rakstu, ka stādiju Latvijas mežus padlaikos būdama skolniece – stīvu muguru strādāju ! Tagad to mežus cērt un kungi notriec – asariņas atmet Kultfondam – Un ko es not ā saņemu ? Veberes ķēmošanos un š ipša lēkāšanu saltu vēju Daugavmalā !
    ar tādu kultūru skrien pa gaisu – tad ir tā, ka svētki vistukuūtī – bet ne vairāk

    un ja viens celš tas būtu – apžēlojies – iznāc tacu no migas un paskaties , kas notiek

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Drosma 26.03.2019. 17.19

    Visiem nav jāpielāgojas tavai izvirtušajai gaumei,kultūrai jābūt dažādai un daudzveidīgai,lai visiem tiek kāds prieks.Tu tak vari aiziet paklausīties kādas častuškas vai …ak,Kobzons jau vairs nav,gan jau tur vēl ir kāds no jaunviļņiešiem,kurš brauc uz latviju,kāds Gocmanovs vai kā nu viņus tur sauc.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > Vahamurka 26.03.2019. 17.45

    dažādība nav īstais vārds kādai jābūt kultūrai – tāds formulējums man uzreiz atsauc atmiņā vidusskolā mācīto – brežņevisma uzsaucienu , ka ekonomikai ir jābūt ekonomiskai

    Kultūrai ir jābūt pirmkārt, visiem pieejamai , citiem vārdiem – valsts – t.i. mūsu kopējai naudai , kas paredzēta kultūrai būtu jābūt tā sadalītai , ka tiek visiem – ka arī ceļi , bibliotēkas utt ir visiem

    tie korupcijas apjomi – tie miljardi ēnu ekonomikā – ir absolūtā pretrunā ar varas elites apgalvoto , ka neesot naudas

    kā nav- ir – nenormali daudz naudas ir, tikai jautājuma būtība – kam tā tiek

    es esmu par šlāgerfestivālu Bauskā , lai tam dod naudu arī valsts – bet – lai arī man tiek –

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Vahamurka > Drosma 27.03.2019. 12.59

    Un ko tad tu dziedāsi,kad tev iedos naudu?Širokāāā moja strana radnājā…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > ak 26.03.2019. 13.43

    AK , to ko raksti – varu piekrist katram tavam vārdiņam, tā ir patiesība – tā ir mana un katra no mums – izvēle – vai nopirkt jaunas kurpes, dārgu kleitu vai biļeti uz teātri –

    tomēr vēlos paskaidrot ,ko nozīmē – bet cilvēcība sākas ar kultūru, bet kultūra Latvijā tiek tikai izredzētajiem –

    piemēram, 100 gadu jubilejai piešķīra 60 milj – es no šīs naudas nesaņēmu neko – neaizliedz man lieku reizi pateiki -bļedj – kaut kādas vēberes -šipkeivcu koncertu krastmalā , kur tik nosala deguns un rokas, un lai visu citu neapsaldētu tai vejā – pat to noskatīties nevarēju – viss

    labi – par mani nav runa – es bešā nepalikšu – bet citi – ko citi guva no 100 gadu jubilejas 60 milj ? – tie paši pusaudži, kuri pat pēc optimistiskas statistikas katrs 4 ir nabags ?

    Vai normāli nebūtu bijis, ka 30 milj lai tiek māksliniekiem un 30 milj tautai – pie tam nevis čekistainai elitei lai bezmakasas pasākumus baudītu , bet visiem sabiedrības slāņiem

    Skaties – ko mums tautai baro iekšā – uz patiesi augsta līmeņa koncertiem , izrādēm, vispār mākslas notikumiem – biļetes nav – nu nav – elle un indija – nav – ir tikai tas , kas atlec no tā galda – bet to es negribu

    klau – ak, RL marta numurā ir diskusija par laikmetīgo mākslu – Ēriks Apaļais saka , ka māsklas kuratoriem trūkst intelekta, ka vispār zems intelektuālais līmenis –

    es pilnīgi sanervozējos to izlasot – varētu padomāt , ka mākslas baudītājiem ir baigākais intelekts – tie mākslinieki tik ražo un ražo , bet nav kas to saražoto novērtē

    es uz to RIbOca biennāli aizksrēju un pēc tam jutos kā suns kas parka kokus apčurajis – tāpat – lai atzīmētos , ka te bijis – par kādu kultūru var būt runa vispār

    tikko atbraucu no STO – no vienas puses nevajag braukt uz ctādām vietām, jo tur katru reizi apzinies, cik atpalikušā vidē jādzīvo un reāli nāk virsū depresija –

    no otras puses – tur tu labi vari redzēt – ko nozīmē kultūra, ko nozīmē cilvēks

    0
    0
    Atbildēt

    2

    lindab456 > Drosma 27.03.2019. 12.56

    Var runāt gari un plaši, bet kā tas Dusmai patīk – skaitļi saliek visu pa vietām. Proti, cik KM ir atvēlēts integrācijai un cik kultūras izglītībai, kādas ir attiecības %? Teātra vai muzeja apmeklējumam no skolas, kopā ar klasi ir fundamentāla vērtība, tas nav pielīdzināms ģimenes pasākumam. Klases ekskursija uz rakstnieku dzimtas mājām, dabas un kultūras pieminekļiem veido personību, tā ir pirmā kolektīvā pieredze saskarsmē ar reālu kultūras faktu un būtiski, ka tas notiek no skolas, jo cilvēks jau tomēr ir sociāla būtne. Tas ir atgādinājums ir par programmu “Skolas soma”, kas manuprāt, nav pietiekami novērtēta.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > lindab456 27.03.2019. 14.03

    nevis nav novērtēta , bet nav vispārvērtēta jo nav izdevusies – elle un indija – es vienu tādu “klasi” satiku Rīgā – tur bija savakti bērni, kuriem vecāki varēja iedot kabatas naudu un bija piemēroti apavi – izlasi un izskaiti – cik naudiņas bija jāpiemaksā lai tiktu uz Rīgu ar šo programmu

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 28.03.2019. 01.12

    Tieši tā – šīs lauku skolas bērniem bija iespēja nokļūt Rīgā uz kultūras pasākumu, kas citādi nebūtu noticis. Katra jauna ideja, jauns iespaids rada nākošo, varam tikai minēt kādu tas ilgtermiņā atstās ietekmi uz šiem bērniem. Tā ir mana dziļa pārliecība, ka kultūras izglītība, īpaši caur skolām, ir nenovērtēts resurss un instruments kā sabiedrību padarīt labāku.
    Žēl, ja attieksme ir bijusi pavirša un ir izniekota iespēja. Visticamāk nākamreiz bērni, kas nav bijuši ieinteresēti, kultūrai ies ar līkumu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > Drosma 26.03.2019. 13.55

    piemēram, Frankfurtē Stadel muzejā ar savu ieejas karti drīksti iet vēl 3 dienas!!! Tur kaut kā jāpiereģistrējas un ej 3 dienas –
    vai visi tie bezmaksas pasākumi – muzeji utt Sto kholmā

    kaut vai fotogrāfiju muzejs – salīdzini, kāds tas ir STO un kāds Rīgā

    mums telpu – brīvu ēk ir vairāk kā sunim blusu – naudu Rigas Dome vairs norīt nespēja – aizrijās zagļi tādi – bet –

    nē – lai nu kā bet šīs valsts kultūrpolitika ir vērsta tikai uz elites apkalpošanu un uz lumpenu debilizešanu

    klua- Repšei Gundegai Bogenē ir tādi vārdi par krievu tankiem kuru stobri kā tādi peņi meklē ko izvarot un sagraut un zini – es to nespēju aizmirst – tā ir ļoti ļoti spēcīga metafora – bet es to vairs neattiecinu uz okupāciju , bet uz to postu kuru Latvijā rada pati kultūrpolitika – nepārdomāta, egoistiska – uz sevi vērsta – nu slikta – vienā vārdā

    es dažreiz draugam saku – man dur sirdī – viņš saka- nevar būt – tev sirds nemaz nav –
    pārfrazējot varu teikt – mums nav slikta vai laba kultūrpolitika – mums tādas vispār nav

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu