Pedagoga mēraukla ir sirdsapziņa 1

Ilustratīvs foto: pixabay.com
Antra Žilde
Print Friendly, PDF & Email

Pagājušajā nedēļā Latvijas skolās notika angļu valodas eksāmens. To kārtoja arī mani skolēni, kurus pirmo reizi ieraudzīju eksāmenā. Tā ir mana darba īpatnība – esmu Rīgas Tālmācības vidusskolas angļu valodas skolotāja. Skolotāja darbs ir sūtība, un labam pedagogam mūsdienās jābūt kā gidam, kurš norāda bērniem pareizo virzienu, nevis visur ved pie rokas.

Būt par skolotāju

Tas, ka esmu skolotāja, ir diezgan likumsakarīgi, jo abi mani vecāki arī bija pedagogi, es vienkārši nevarēju iedomāties neko citu. Tomēr, pirms kļūt par pedagoģi, es ar sarkano diplomu absolvēju Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot pārtikas inženiera – tehnologa grādu. Studiju laikā iepazinos ar savu vīru, par ko vecāki jokoja, ka, studējot pedagoģiju, tas neizdotos, jo tolaik tur studēja lielākoties tikai meitenes.

Uzskatu, ka būt par skolotāju – tā ir sūtība. Ja kādam ir lemts kļūt par skolotāju, tā arī notiks. Dzīve piespieda izvēlēties tieši angļu valodu, jo Latvija bija atguvusi neatkarību un sabiedrība sāka izjust nepieciešamību pēc šīs valodas prasmes. Bija skaidrs, ka tā būs pieprasīta nākotnē. Tā kā vecāki bija fizikas un matemātikas skolotāji, es nekad dzīvē nebūtu domājusi, ka mana joma būs tieši angļu valoda, mīlēju matemātiku visu savu mūžu. Tomēr bērnībā apgūtās valodas prasmes specializētajā angļu vidusskolā, vēlāk Latvijas Universitātē un matemātiskā domāšana palīdz man loģiski un racionāli pasniegt angļu valodu.

Jābūt kā gidam

Esmu angļu valodas skolotāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, turklāt šī pieredze ir ļoti dažāda – pašos pirmsākumos mācīju angļu valodu vakarskolā, pēc tam Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzē Lielvārdē, esmu bijusi pedagoģe prestižā ģimnāzijā, darbojusies pieaugušo izglītībā un pēdējos piecus gadus arī tālmācībā. Šo gadu laikā man ir bijusi iespēja pavērot un salīdzināt, kā mainās jauniešu valodu zināšanas, mācīšanās stils un attieksme pret skolu un skolotāju. Mūsdienās angļu valodu zina gandrīz ikviens, tomēr atšķiras prasmes līmenis. Tāpēc mainās arī pedagoga misija un darba stils. Uzskatu, ka mūsdienās labam pedagogam jābūt kā gidam, kas palīdz orientēties piedāvātajos materiālos.

Tālmācība prasa vairāk

Pašlaik esmu skolotāja monitorā – strādājot tālmācība ir gan plusi, gan mīnusi. Būt skolotājam tālmācībā ne vienmēr ir viegli, jo nav iespējas redzēt bērna acis un saņemt ‘’atgriezenisko saiti”. Saziņa notiek tikai e-pastā vai čata lodziņā. Domāju, ka šāda mācību forma no pedagoga prasa daudz vairāk.

Mana mēraukla ir sirdsapziņa, tāpēc katram 40 minūšu vebināram gatavojos gandrīz nedēļu. 40 minūtes vienai nodarbībai nav daudz, tāpēc man ļoti rūpīgi jāpārdomā, ko tajās iekļaut – kādus video ieteikt noskatīties, kādās interneta lapās aicināt meklēt papildu informāciju u.tml. Nevaru sakopēt materiālus un dot skolēniem, tā vietā man ir jāiesaka tiešsaistes vingrinājumu lapas un mobilās aplikācijas, kur katrs, izpildot uzdevumus, redz savas kļūdas un saņem pareizo atbilžu skaidrojumus. Darbs tālmācībā liek pārzināt aktuālāko, neļauj atpalikt no 21.gadsimta jauniešiem un viņu interesēm. To var raksturot ar frāzi ‘’piedāvājums seko pieprasījumam”.

Satieku skolēnus eksāmenā

Vienmēr saviem skolēniem esmu teikusi – jūs varat darīt visu, ja vien darāt to angliski. Labi apzinos, ka valodas prasmes var papildināt arī ar mūzikas klausīšanos, filmu skatīšanos, spēlēm u.tml. Vienmēr atgādinu, ka formālā un neformālā angļu valoda atšķiras, tāpēc paralēli skolēni raksta esejas. Tajās ļoti skaidri iezīmējas izaugsme – kā skolēns raksta, sākot mācības, un kādi šie darbi ir pēdējā gadā pirms eksāmena.

Savus skolēnus klātienē pirmo reizi satieku tikai eksāmena dienā. Taču tā ir arī priekšrocība – mācību gada laikā redzu tikai skolēnu iesniegtos darbus un vērtēju tikai pēc zināšanām, spējām un prasmēm. Reizēm skolēns, kurš visu gadu pildījis uzdevumus viduvējā līmenī, eksāmena dienā pārsteidz ar spožām runāšanas prasmēm.

Darbs attīsta personību

Jāatzīst, nekad nebiju domājusi, ka strādāšu tālmācībā un varēšu mācīt jauniešus tikai ar datora starpniecību. Pirms pieciem gadiem piekritu šim darbam, jo sapratu, ka tā varu iet līdzi laikam. Lai gan kādreiz domāju, ka es un dators ir divas nesavienojamas lietas, pa šiem gadiem esmu ļoti daudz iemācījusies. Par to lielākā pateicība pienākas tieši maniem skolēniem. Šis darbs ir attīstījis mani kā personību un iemācījis dzīvot 21.gadsimtā.

Domāju, man piekritīs daudzi pedagogi, ja teikšu – mūsdienu bērni un jaunieši paceļ latiņu, un skolotājam ir jātur līdzi – ir jāatbilst viņu līmenim. Tikai tā var ieinteresēt un mudināt mācīties. Latiņa ir uzlikta augstu, un tālmācība noteikti ir ar augošu kvalitātes rādītāju. To izvēlas jaunieši, kuri zina, ko vēlas no dzīves. Viņi negrib tērēt laiku skolas solā, bet ātrāk īstenot savus plānus un sasniegt aizvien augstākus mērķus. Jaunieši vēlas mācīties ātrāk, viņi ir droši, zinoši un pārliecināti par savu nākotni. Tāpēc arī es uzskatu, ka nākotne būs gaiša un cerīga, pateicoties šādiem jauniešiem.

Vajadzīga mācību forma

Piecu gadu laikā manī pašā ir mainījusies attieksme pret tālmācību, tomēr aizvien jūtu, ka sabiedrībā virmo dažādi stereotipi. Es vēlos aizdomāties, kāpēc šāda mācību forma vispār ir radusies. Arī izglītības tirgū mainās pieprasījums un piedāvājums, tāpat kā citās nozarēs. Nav iespējamas pārmaiņas sabiedrībā, ja tās neskar izglītības nozari. Tieši tāpēc pirms desmit gadiem Latvijā tika ieviesta tālmācība, kas pašlaik ieņem stabilu vietu nozarē.

Mūsu valstī ir izdarīts tik daudz, kas pakāpeniski ir grāvis izglītības sistēmu, piemēram, likvidētas daudzas lauku skolas utt. Tāpēc arvien vairāk ir tādu bērnu un jauniešu, kuriem līdz skolai jāmēro tāls ceļš, kā arī tādu, kuri devušies līdzi vecākiem un dzīvo ārvalstīs. Jāapzinās, ka ar tālmācību viņiem ir iespēja iegūt izglītību tepat Latvijā, kas nereti ir daudz vieglāk un lētāk nekā ārzemēs. Vēl ir arī gudrie, aizņemtie un radošie jaunieši, kuru dzīvi piepilda sports, mūzika un hobiji, kas pāraug profesionālā līmenī – arī viņi ne vienmēr var iekļauties tradicionālajā mācību formātā, jo iekavē mācību vielu, kad ir izbraukumi, treniņi vai sacensības. Tā ir atbilde vispārizglītojošo vidusskolu vadībai, kāpēc arvien vairāk skolēnu nomaina ierastās mācību formas pret tālmācību.

Šajos gados esmu sastapusi daudzus motivētus, radošus, pašapzinīgus un mērķtiecīgus jauniešus. Tādus, kuri paši cenšas atrast savu vietu dzīvē, un tieši viņi nākotnē veidos Latviju un būs tās mugurkauls.

Antra Žilde ir Rīgas Tālmācības vidusskolas angļu valodas skolotāja.

Komentāri (1)

ak 20.03.2019. 09.58

Labu veselību, lielu izturību un ilgus gadus! Lai mums pārējiem paveicas ar šādām skolotājām. Pie viena gribētos pajautāt: vai skolotāja, kuras audzēkņu grupai sekmes ir zem viduvējām, saņemot 10 reiz lielāku algu, spēs pacelt sekmju līmeni tuvu teicamām?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu