Par traģēdijām jārunā cieņpilni

Lietuviešu drāma Pelni sniegā vēsturi pārvērš melodrāmā

Teicams debijas romāns — tā par lietuviešu izcelsmes rakstnieces Rūtas Šepetis vēsturisko romānu Starp pelēkā toņiem jūsmoja The New York Times kritiķe Linda Sjū Pārka. Romāna galvenā varone ir Līna Vilka — jauna lietuviešu meitene, kuras ikdienu un sapņus par mācībām mākslas akadēmijā 20. gadsimta 40. gados pārtrauc padomju okupācija un ģimenes deportācija uz lēģeri Sibīrijā. Šepetis romānu filmā Pelni sniegā ekranizējis amerikāņu režisors Mariuss Markevičs — lietuviešu izcelsmes, dzimis otrpus Atlantijas okeānam un pamatā darbojas kā kino producents Losandželosā. 

Uz Markeviča režisēto filmu — vērienīgu Lietuvas un ASV kopražojumu — gan diemžēl nav iespējams attiecināt tik jūsmīgas uzslavas, kādas par romānu ir saņēmusi Šepetis. Filmas scenārijs, ko sarakstījis neatkarīgā kino žanrā strādājošais scenārists Bens Jorks Džounss, ir saturiski knapāks par romānu — no tā izfilēti gandrīz visi cilvēcisko attiecību smalkumi.

Mazspēja režijā

Lielai daļai baltiešu daudzi filmas pavērsieni būs sāpīgi pazīstami: redzam, kā Vilku ģimenes mājā iebrāžas NKVD virsnieki, Līnu, viņas māti un desmitgadīgo brāli ar varu aizved līdz lopu vagonam, kura vairākas nedēļas ilgais brauciens atduras nomaļā gulagā. Lai tur izdzīvotu, jācīnās gan ar skaudrajiem apstākļiem, gan jāizcieš uzraugu pazemojošā nežēlība. 

Taču, skatoties filmu, nepamet sajūta, ka režisora un scenārista izpratne par atainotajiem notikumiem ir stipri virspusēja. Viņu prioritāte bijusi vērienīga «grāvēja» uzņemšana, liekot lietā pārbaudītas metodes, proti, aizgūstot «gatavas» izteiksmes formas un ainu arhitektūru no citiem — kinematogrāfiski krietni vien pārākiem — darbiem. Pelni sniegā var sazīmēt motīvus gan no Romāna Polaņska meistardarba Pianists (2002), gan Stīvena Spīlberga Šindlera saraksta (1994). Aizguvumi kinomākslā nav ne reti, ne nosodāmi, ja vien tiek gudri pielietoti un neveido filmas «pamatmasu».