Neatkarīgi no vides, kurā strādājam, nepietiek tikai ar nozares pārzināšanu – jābūt arī labam psihologam, cilvēku pazinējam un līderim visās šī vārda nozīmēs. Ko īsti nozīmē līderis? Tas ir cilvēks, kurš spēj deleģēt pienākumus, izprast savus darbiniekus un vajadzības gadījumā pats uzņemties iniciatīvu. Vadītājs – līderis spēj atrast individuālu pieeju jebkuram, neatkarīgi no nozares, kurā darbojas, uzlabojot darbinieku produktivitāti.
Uz cilvēku lūkosimies kā uz cilvēku
Nav nozīmes, kādā laikā vai gadsimtā mēs dzīvojam, jo psiholoģijai ir bijusi liela nozīme visos laikos. Psiholoģija ir mācība, zinātne par cilvēku – par katru no mums. Arī pagātnē psiholoģijai bija liela nozīme, tikai šodien mēs uz to raugāmies citām acīm. Vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri šo jomu pētīja, veidoja definīcijas un terminus, tas notiek joprojām. Tikai šobrīd tai lielāku uzmanību pievērš arī tie, kuri pēc savas izglītības vai darbības jomas pārstāv pavisam citu nozari. Psiholoģijas izpratne palīdz ikdienā veidot atbilstošu, pēc iespējas pareizāku rīcību, komunikāciju dažādās dzīves situācijās, arī ikdienišķās savstarpējās attiecībās, ne tikai darba apstākļos. Tas noder jebkuras komunikācijas veidošanā.
Noteikti nevēlētos atdalīt psiholoģijas izpratnes nozīmi darbā ar klientiem un sadarbībā ar kolēģiem, šos abus varētu likt vienā ‘’grozā” – cilvēks. Pārdomāta komunikācija nepieciešama kā vienā, tā arī otrā gadījumā. Ikdienā, strādājot ar klientiem vai kolēģiem, katrā atsevišķā indivīdā jācenšas izvērtēt tās pazīmes, kas raksturīgas konkrētajai personai, lai spētu izveidot veiksmīgu komunikāciju. Katrs mēs esam cilvēks, neatkarīgi no tā, kādos apstākļos vai situācijā tiekamies. Uz katru satikto cilvēku jāraugās kā uz cilvēku, nevis, piemēram, kā uz veiksmīgu biznesa darījumu vai potenciālo sadarbību.
Galvenais resurss – prāta spējas
Daudzi darbi savulaik tika veikti monotoni, domājot tikai par to izpildi un nepievēršot īpašu uzmanību cilvēka produktivitātes veicināšanai – tagad situācija ir mainījusies. Šis neapšaubāmi ir tehnoloģiju laikmets, procesi tiek automatizēti, tiek ieviestas arvien jaunas iekārtas, kas daudzus darbus spēj paveikt mūsu vietā, bet darbus, kur nepieciešams augsts intelekta līmenis, joprojām veic cilvēki un galvenais resurss ir cilvēka prāta spējas. Tāpēc nepieciešams domāt un vadīt savus darbiniekus tā, lai šis resurss nepārtraukti būtu uzlādēts. Ir jābūt darba efektivitātei – ja darbinieks nejutīsies komfortabli, vai viņam būs sliktas attiecības ar darba devēju, tad arī darba kvalitāte kritīsies. Mēs nevaram no darbinieka iegūt maksimālu atdevi un rezultātu, ja nezinām, ko šis darbinieks, konkrēti kā indivīds, var mums sniegt un ko mēs varam sniegt viņam.
Cieņa un sapratne – veiksmīgas komunikācijas atslēga
Nav nozīmes, kādā profesijā mēs strādājam – komunikācijas loma ir būtiska jebkurā sfērā. Pret visiem jāizturas vienlīdzīgi, neatkarīgi no tā, kas ir sarunas partneris. Kolēģis, padotais, sadarbības partneris vai kāds tikko satikts cilvēks – pret ikvienu jāprot izturēties ar cieņu, sapratni un pieklājību. Tiesa, katrai profesijai mēdz būt kādas komunikācijas īpašības vai nianses, bet bāzes lietas nemainās. Ļoti vienkārši – izturies pret citiem tā, kā vēlies, lai izturas pret tevi pašu.
Vēl vienas dzīves gudrība – tu nekad nevari zināt, ar ko nākotnē var nākties sadarboties, tāpēc nedrīkst nojaukt tiltus vēl pirms darbība sākusies. Nevajag nodalīt nozīmīgās un mazāk nozīmīgās profesijas, katrā darbā ir sava atbildība, katrs darbs ir vajadzīgs. Arī kasierim veikalā nepieciešamas labas komunikācijas prasmes, varbūt tieši viņš būs tas, kas ar savu pozitīvo attieksmi spēs piesaistīt arvien jaunus klientus. Šajā situācijā lielāka nozīme ir tieši darbiniekam, nevis pašam vadītājam, tāpēc vērts ieguldīt papildus līdzekļus, sūtot darbiniekus uz apmācībām un semināriem. Katram darbiniekam ir savs potenciāls, kuru vadītājam jāprot atklāt un pareizi izmantot.
Labs vadītājs ir līderis
Bieži esmu domājusi, kādam jābūt labam vadītājam – līderim. Secinājums – vadītāju un līderi nevajag un nedrīkst atdalīt, tas ir viens veselums. Vienā svaru kausā varam likt priekšnieku un direktoru, bet vadītāju – līderi otrā. Ikdienā jāprot deleģēt un vadīt, citreiz jābūt tam, kurš pats uzņemas iniciatīvu un dara.
Katram cilvēkam ir savas prasmes un lietas, kuras viņš prot vislabāk. Vienmēr darbā esmu uzsvērusi, ka nav nodaļa vai struktūrvienība, bet ir komanda – arī šīs nianses spēj radīt papildu motivāciju. Tas ir kā sportā, kur ir komanda – cilvēku grupa, kas vienojusies kopīgam mērķim. Komandas vadītājam ir jābūt līderim, kuram pārējie komandas dalībnieki uzticas un paļaujas viņa lēmumiem. Labs vadītājs, redzot, ka kāds no darbiniekiem konkrēta uzdevuma izpildē ir spējīgāks par viņu pašu, pienākumu, citreiz darba vadīšanu, deleģēs darbiniekam. Iespējams, ka attiecīgajā brīdī šis darbinieks kļūs par līderi, bet tas apliecinās, ka komandas vadītājs tiešām vēlas sasniegt kopīgi izvirzīto mērķi, nevis tikai gūt labumu sev.
Nav vienas formulas visiem
Labs vadītājs pratīs atrast pareizāko ceļu, lai motivētu savu darbinieku. Tas, kādi motivācijas instrumenti vai komunikācijas metodes tiks pielietotas, atkarīgs no katra individuāli. Nav tādas vienotas formulas. Man dzīvē vienmēr paveicies ar vadītājiem, kas pratuši redzēt un izcelt tās nianses, kas ir nozīmīgas, lai radītu augstu darba produktivitāti. Vienam nepieciešama lielāka brīvība un elastīgs darba laiks, citam patiks, ja viņam būs konkrēti norādīti pienākumi katrai darba dienai, tas ir ļoti individuāli.
Dažkārt ir novērota tendence, ka priekšnieki darbā pieņem cilvēkus, kuru zināšanu līmenis ir zemāks par viņu pašu. Tas saistīts ar bailēm, ka kāds no darbiniekiem varētu viņu pārspēt, kas ir ļoti nepareizi, tāpēc apzināti šim piemēram nelietoju jēdzienu vadītājs vai līderis. Vadītājs – līderis, pieņemot darbā cilvēku, kas ir spējīgāks par viņu pašu, joprojām spēs noturēt vadības grožus savās rokās. Ļoti uzteicama ir viedokļu dažādība, kad katrs darbinieks jūtas drošs izteikt savu viedokli par nozīmīgiem jautājumiem – arī tas panākams ar darbinieku motivēšanu un iedrošināšanas prasmēm no vadītāja puses.
Alla Ķimene ir Biznesa augstskolas Turība studiju programmas ‘’Biznesa psiholoģija un cilvēkresursu vadība uzņēmējdarbībā” studente.
Pagaidām nav neviena komentāra