Klusā dziļumā

  • Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
  • 20.03.2019
  • IR
Milenas Savkinas neredzīgā Tāsīte ir maiga kā bērza mizas plānā virskārtiņa. Viņa redz ar rokām un sirdi.
Foto — Džeina Saulīte

Milenas Savkinas neredzīgā Tāsīte ir maiga kā bērza mizas plānā virskārtiņa. Viņa redz ar rokām un sirdi. Foto — Džeina Saulīte.

Režisora Viestura Roziņa Daugavpils teātrī iestudētajā izrādē Kliedzēji redz ar dzirdi un klausās ar acīm

Nevaru vien beigt atkārtot: brauciet uz Daugavpili! Drūmā Vienības nama teātra pusē, īpaši eksperimentālajā spēles laukumā, notiek brīnišķīgas lietas. Teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs šajā telpā ļauj izpausties jaunajiem režisoriem, un man nav nācies vilties šeit iestudētajās izrādēs.

Meža skaņas ainava

Viesturs Roziņš kopā ar dramaturģi Ludmilu Roziņu rakstnieka Jāņa Klīdzeja romāna Sniegi notikumus sakoncentrējis spraigā pusotras stundas darbībā. Sižets redzēts Jāņa Streiča filmā Likteņdzirnas: Eduks, uzzinājis, ka ir uz nāvi slims un dakteri viņam atlaiduši tikai pusgadu dzīvošanai, atsakās ārstēties, bet kopā ar bērnības draudzeni Tāsīti un ceļā sastapto klejojošo muzikantu Ruduku svin dzīvi. 

Jaunākajā žurnālā