Grētas fenomens 16

Zviedru 16 gadus vecā Grēta Tunberga (priekšplānā) kopā ar skolasbiedriem aicina politiķus domāt par klimata pārmaiņām. Foto: REUTERS/Ilze Filks
Vita Jaunzeme
Print Friendly, PDF & Email

Nākotne sākas šodien – šo frāzi zina gandrīz vai ikviens, bet kā mēs šo atziņu izprotam realitātē?

Kas ir Grēta? Grēta Tunberga (Greta Thunberg) – zviedru meitene, kura savos 15 gados vienpersoniski sēdēja pie savas valdības mājas ar savu paštaisīto plakātu “Streiks pret klimata izmaiņām” – (un es gribētu no sevis piebilst, ka Zviedrija tik tiešām ir viena no valstīm, kurā par ilgtspējību domā pareizajā virzienā). Viņa tur stāvēja viena, bet ne ilgi,  –  zviedru meitenei bija apnikušas daudzās un visai nelietderīgās runas par to, ka globālās vides problēmas faktiski risinās nākamās paaudzes. Viņa kā šī nākamā paaudze negrib saņemt šādu “dāvanu”. Neviens to negribētu.

Mūs un mūsu pēcnācējus piemeklēs globālā ekoloģiskā krīze, tas ir skaidrs. Tomēr interesantā veidā cilvēka prāts ir iekārtots tā, ka visu nepatīkamo atstumjam pēc iespējas tālākā smadzeņu stūrī ar ārkārtīgi sirsnīgiem vēlējumiem, lai citi kaut kad pēc mums tiktu ar to galā. Bet meitene Grēta saka – nekā nebija. Mēs gribam, lai tie, kas pieņem lēmumus tagad, rīkojas “tā it kā jūsu māja degtu ugunsgrēkā”, lai izmaiņas notiktu tūlīt.

Šodien, 15.martā, visā pasaulē notiek skolēnu streiki. 112 valstīs un 1769 vietās, arī Latvijā. Paši streiki, protams, nenesīs izmaiņas tiešā veidā un, iespējams, ka ar laiku pārvērtīsies par kārtējo šovu, ko ātri izmantos dažādas struktūras. Tomēr es ceru, ka daudzi aizdomāsies, kādus signālus jaunieši sūta un ka jaunieši grib dzīvot tīrā, skaistā, veselā vidē. Un ka mēs patiesībā visi to gribam. Varbūt nepietiekami?

Kā mums sagribēt pa īstam?

Es domāju, ka zinu atbildi – iedvesmojot viens otru, iesaistot vienam otru, radot jaunu dzīvas filozofiju, kas, iespējams, atšķirsies no līdzšinējām un visbeidzot nobiedējot pašiem sevi.

Latvijā talkas un Lielā Talka to skaitā, manuprāt, ir vislabākais “streiks”, kas rezultējas reālā vides sakārtošanā un mīlestībā pret dabu. Bet es esmu par skolēnu streiku.

Tieši skolēnu – jo tā ir tā paaudze, kuriem būs jābūt ļoti drosmīgiem, ļoti talantīgiem, apveltītiem ar ļoti labu veselību un tādiem, kuri spēs stāties pretī savu senču dogmām un paradumiem. Tā būs unikāla paaudze.

Lielās Talkas laikā, mēs visi, kuri piedalījāmies, jau 10 gadus pēc kārtas esam kārtojuši un kopuši savu Latviju. Mēs esam kļuvuši par paraugu aptuveni 158 valstīm, kuras tagad Pasaules talkās talko visā pasaulē. Tas varbūt neliekas daudz, bet tas ir labs sākums, tāpat kā skolēnu streiki ir sākums kaut kam lielākam. Tā ir apvienošanās. Tā ir patiesa mīlestība un patiess patriotisms un patiesa dzīves gudrība. Es esmu lepna, ka mēs – aptuveni 500 000 talcinieku -, kas esam Lielajā Talkā piedalījušies, tādi esam.

2019. gads aizsāk jaunu Lielās Talkas desmitgadi. Mēs nākam ar jaunām idejām, ar jaunu izaicinājumu – pierādīsim pasaulei …. nē, ne pierādīsim, bet iedvesmosim pasauli, ka valsts pie Baltijas jūras Ziemeļeiropā varētu kļūt par piemēru visai pasaulei, ka pret mammu Dabu jāizturas ar milzīgu cieņu un mīlestību. Jo daba esam mēs paši, daba ir mūsu patiesais templis, un mūsu savstarpējā simbioze ir tik acīmredzama, ka tikai sirdī aklais varētu apgalvot pretējo.

Jau Leonardo Da Vinči, dzīvojot tālajā 16. gadsimtā, par šo nesaraujamo nabas saiti uzrakstīja atziņas, kuras vēlāk tika apkopotas grāmatā “Ūdens teorija” (“Water Theory”): Zeme ir kā funkcionējošs organisms, un ūdens zemei nozīmē to pašu, ko asinis cilvēka organismam – tas plūst no kalniem uz jūru, lai tad, kā saka Leonardo, – caur zemes dzīlēm atgrieztos kalnos, un tā ir asinsrites sistēma, kādu mēs atrodam cilvēkā.

Šobrīd cilvēcei būtu noderīgs tāds ģēnijs, kāds bija Leonardo. Vai viņš/viņa varētu piedzimt Latvijā? Es ļoti ceru. Iesim dabā, elposim dabu, saudzēsim un padarīsim to atkal dievišķīgi skaistu.

#EsPiederuNākotnei

 

Autore ir Lielās Talkas vadītāja

Komentāri (16)

gustaps 16.03.2019. 13.44

Tomēr pārsteidzoši, cik platas ļautiņu masas pavedas Brauna kustības regulatoru lohatronam. Tas ir, biznesmeņu pulciņam, kas apņēmies pieradināt ļooti prāvu finanšu žūksni. Šis Lohatrons ir jaudīgs, tas pērk ne tikai jūsmīgos zaļus naivuļus, bet arī labi kalkulējošus zinātniekus (pētījumu rezultu viltošanas gadījumus neviens vairs nenoliedz).
Mēģinām paraudzīties, nedaudz detalizējot gūzmu.
1) “ Pasaule sasilst”. Jāpiekrīt, novērojumi apstiprina šo temdenci.
2) “ civilizācija pie vainas” – par to gan vēl zinātnieki strīdas. Planēta ir sasilusi un atdzisusi daudzas reizes vēl pirms cilvēka. (Antarktīda 60 reizes ir pārlkājusies ar ledu un atkususi).
3) “ ar pareizu enerģētisku politiku cilvēce var sasilšanu novērst” – ieslēgsim smadzenes, pretēji Lohatrona gaidām. Cilvēce savas enerģētiskās vajadzības varētu samazināt par pāris procentiem. Ar tiem kosmiskos procesus pagriezt var cerēt tikai Grēta, kura fizikas stundu nobastojusi streikā.
4) Iedzīvotāju skaits draudīgi aug. Un Nigērijas un Indonēzijas cilvēkiem ir tādas pašas tiesības nerakt zemi ar lāpstu un būt paēdušiem kā Zviedrijas zaļajiem lohiem.

Cilvēce savā patreizējā limenī ir spējīga tikai pielāgoties. Ar to arī būtu jāaprobežojas, ievērojot taisnīgumu un empātiju.

+1
0
Atbildēt

1

    Drosma > gustaps 18.03.2019. 08.55

    “ civilizācija pie vainas” – par to, ka civilizācija ietekmē klimatu – par to zinātnieki nestrīdas , strīds ir par to , cik lielā mērā un vai to ir iespējams regulēt

    Internetā ir kartes – vecās un jaunās kas parāda kādos miljonos kvadrātmetru platībās tiek izcirsti mūža meži. Nav jābūt zinātniekam, lai būtu saprotams,ka šādai cilvēka darbībai ir ietekme uz dabu.
    Strauji izmirst kukaiņi un pirmkārt, vidē, kuru dala ar cilvēku.

    Tagad Botāniskajā dārzā izcirtīs kokus – svēta lieta, jo tie ir ka saka lumpeņkoki , nevis labas sugas, tomēr … fakts ir tāds, ka katru gadu Rīgā tiek vairāk izcirsts kā iestādīts koku , it kā cilvēka labā, bet patiesībā biznesmeņu labā, kuriem koki traucē

    Vai alkatīgu mākslinieku labā, kuriem koki un vide ir pie kājas, kad runa ir par naudas saņemšanu – šeit es domāju 100- gades projektu pie NAC teātra

    Tā kā – viss ir daudz daudz sarezģītāk

    0
    -1
    Atbildēt

    0

J.Biotops 15.03.2019. 15.02

Sarkana un brūna jaunatne jau labu laiku kā pazīstama, nu top arī zaļa.
Mazgadīgo izmantošanā lielu mēslu sataisīšanā pieredze jau ir un ne maza. Bērnu krusta karš, pionieri, hitlerjugend, hunveibini … Ja zaļos dabas aktīvistus laicīgi neapturēs, nebūs ilgi jāgaida, kad no augstskolām lidos ārā profesori, nav izslēdzams, ka reizēm arī tiešā nozīmē – pa logiem.

Die Straße frei den grünen Batallionen.
Die Straße frei dem Grünabteilungsmann!

+3
-2
Atbildēt

4

    Drosma > J.Biotops 16.03.2019. 08.32

    Greizsirdīgi uz jaunajiem un varošajiem….Es gan ļoti par viņiem priecājos, streiki ir tikai pirmais solis,lai pievērstu uzmanību notiekošajam.

    Cik es noprotu,tad Latvijas padarīšana par Eiropas atkritumu spaini ir ar politiķiem saistīts bizness….

    Pag.nedēļas IR taču bija par plastmasu mūsos. Es domāju,ka ir sliktāk kā mums stāsta, metaforās runājot – dažu alkatība līdz kraujas malai ir novedusi visu cilvēci

    Un iztaisās par biotopu – tāds bio kā es boa – iesīkstējis valdonīgs patriarhs

    Bet nu labi, tā ir daba …ko tur daudz

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Drosma > J.Biotops 15.03.2019. 15.10

    nu ja vecie patriarhi – vieni tik ironizē , citi kā saka pumpē miljonus, vēl citi par to tikai skaļi brēc – aiz šausmām

    tad variantu nav – jāpriecājas, ka vismaz jauniešiem prāts ar sirdsapziņu vēl savienojas

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Drosma > Drosma 15.03.2019. 15.35

    noklausies – ko saka beigās – oik saņemēji algo advokātus
    nu tas pats, kas man bija ar apsaimniekošanas biznesu, kur oligarhi pa ministriju kā pa savu virtuvi un es kā saka varēju lekāt ka blusa pa smiltīm – jēga nekāda

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > J.Biotops 15.03.2019. 15.12

    https://www.focus.de/politik/deutschland/margarete-van-ackeren-beliner-woche-fridays-for-future-merkels-und-barleys-lob-fuer-die-schueler-ist-unehrlich_id_10457685.html

    Heute gehen sie wieder zu Hundertausenden auf die Straße, Schüler und Studenten in aller Welt. Sie wollen die Kehrtwende in der Klimapolitik, und zwar schnell. Heute soll es bei weltweiten Aktionen von „Fridays for Future“ einen Rekord geben. Schule schwänzen für den guten Zweck? Die Aktionen sind eindeutig gesetzeswidrig. Nur: Schuld sind nicht die Schüler.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    J.Biotops > Drosma 15.03.2019. 16.21

    “…vismaz jauniešiem prāts ar sirdsapziņu vēl savienojas…” – interesanti, kur Jūs grinveibinu tumsonībā saskatāt prāta klātbūtni? Ceru, ka ne idejiskajā stundu bastošanā?
    Par sirdsapziņu gan vairāk vajag jautāt viņu kuratoriem. Eiroparlamenta zaļie politikāņi jau labu laiku gaudo par grūtībām tikt pie pilnākas siles, jo viņu visčaklākajiem balsotājiem mazgadības dēļ vēl nav balsstiesību. Nu uz vēlēšanām atrasts risinājums – bērnu demonstrācijas, pret kurām pamēģini tikai iebilst. Pēc tādām progresīvi domājošam vēlētājam nekas cits neatliks, kā balsot par jaunmodīgajiem zagļiem. Mazgadīga huligāne jau izvirzīta Nobela miera prēmijai un diezgan ticams, ka dabūs – kurš gan iedrošināsies balsot pret tik svētu bērnu, tas nekas, ka pusmācītu.
    Ja pieminējāt OIK – tas ir vistīrākais zaļās ideoloģijas produkts. Tāpat, kā mazo HES sen zināmais, bet it kā tikai nupat atklātais posts.
    Veidi, ka iznīcināt nopietnas diskusijas, zaļajiem izstrādāti labi – sarkano pieredze pieejama jau sen.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > J.Biotops 16.03.2019. 08.37

    Oik ir Latvijas varas elites bandītisms.

    Jebkuru Briselē radīto labo iniciatīvu izmantos brutālās zagšanas reabilitācijai.

    Ievēroji – cik bieži latvieši sūdzās briselei, tagad skolotāji piemēram. Jo nu ir skaidrs,ka pat satversmes tiesa šai valstī darbojas tikai varas

    interesēs.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > Drosma 19.03.2019. 12.41

    Teksti, kas sākas ar “Hunderte Wissenschaftler …” ir pasaulē pazīstami kopš laika, kad cilvēki iemācījušies rakstīt un saskaitīt līdz simtam, iespējams, pat agrāk.
    ANO un zinātnes attiecības ir jaunākas, bet arī jau pietiekoši vērtējamas. Protams, tāda zinātne stundu bastošanas attaisnošanai der pietiekoši labi – jo mazāk mūsu trauksmainā jaunatne mācīsies, jo drosmīgāk cīnīsies pret visu, kas slikts un aizstāvēs labo. Ja tikai kāds parādīs, kas pret ko jāaizstāv.
    Maznozīmīgi, ka tā daba, tumsone tāda, no viņu aizstāvēšanas nemainās. Tas gan labākajā gadījumā, dažreiz šī ņem un attīstās tieši pretējā virzienā, kā vides aktīvisti paredzējuši vai uzdevuši.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu