Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) pieteiktais «kapitālais remonts» ir pirmā reize pēc Moneyval ziņojuma, kad bez publiski izteikta starptautiska spiediena Latvija pati uzņemas papildu iniciatīvu, lai padarītu naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmu efektīvāku, ceturtdien raksta žurnāls Ir.
Galvenais jauninājums ir plāns precīzi noteikt Kredītiestāžu likumā, kādos gadījumos var un vajag atņemt bankai licenci par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā. Taču šī smagā soda iedarbība būs pilnībā atkarīga no regulatora gatavības to faktiski likt lietā. Kā tik daudzos citos jautājumos, arī cīņā pret naudas atmazgāšanu izšķirošais galu galā būs politiskā griba.
Pērn publiskotajā Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas uzraudzības komitejas Moneyval nelabvēlīgajā ziņojumā par Latviju, vērtējot normatīvo aktu atbilstību starptautiskām rekomendācijām, no 40 jomām tikai sešās Latvija saņēma atzīmi «atbilst». 24 jomās atzīme bija «lielākoties atbilst», bet veselās 10 tikai «daļēji atbilst».
