Nezinu, kur vēl es būtu varējusi nodziedāt tik skaistas lomas, pirms jubilejas koncerta Latvijas Nacionālajā operā saka Kristīne Zadovska. Viņa gan jau paspējusi aiziet izdienas pensijā, lai vairāk laika veltītu dvīņiem Magdalēnai un Ādamam
Tas izklausās tik šausmīgi vienkārši, ka es pat nezinu, vai par to ir jāraksta žurnālā Ir, ar smaidu zaļajās acīs ieminas Kristīne. «Visu mūžu, kopš sāku runāt un staigāt…»
«… tu dziedāji.»
«Nē! Man ir nepiepildīts sapnis kļūt par veterinārārsti,» viņa attrauc.
10. klases skolnieces solo Jaunpils un Bikstu apvienotajā korī Dziesmusvētku skatē Tukumā vispirms ievēroja diriģents Edgars Račevskis, uzaicināja Kristīni pievienoties Radio korim. Līdzīgā skatē Dobelē pienācis diriģents Ilgvars Matrozis, operas kora galvenais kormeistars. Viņš bija neatlaidīgāks, noorganizēja tikšanos Rīgā ar leģendāro vokālo pedagoģi Ludmilu Braunu — Ineses Galantes, Ingas Kalnas, Sonoras Vaices, Anitas Garančas skolotāju. Pēc divām Jaunpils meitenes nodziedātām tautasdziesmām iebildums, ka viņa ir nobriedusi veterinārmedicīnas studijām Jelgavā, vairs neesot ticis ņemts vērā. Nākamā gada pavasarī vidusskolu beigusī Kristīne uzņemta Latvijas Valsts konservatorijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.