Kā demontēt mazgātavu • IR.lv

Kā demontēt mazgātavu

Pauls Raudseps

Valdība sola finanšu sektora uzraudzības «kapitālo remontu», lai novērstu Latvijas iekļaušanu finansiāli neuzticamo valstu sarakstā

Jābeidz pindzelēties. Tāds bija jaunā premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) vēstījums 20. februārī, kad viņš daudzus pārsteidza ar jauniem priekšlikumiem Latvijas finanšu sektora attīrīšanai no netīrās naudas. Līdzšinējā valsts iestāžu rīcība bijusi tikai «kosmētiskais remonts», vajadzīgs pamatīgāks vēriens.

Kariņa teiktais atkal nolicis zem lupas Latvijas līdz šim darīto, lai apkarotu netīrās naudas plūsmas. Vēl pirms nedaudz vairāk nekā gada varēja šķist, ka ar sienu pārkrāsošanu pietiks, lai mēs pasaulei par sevi radītu pieklājīgu priekšstatu. Jau gadiem spiedienu radīja gan medijos regulāri iztirzātie naudas atmazgāšanas skandāli, gan ārzemju finanšu iestādes, kas cita pēc citas slēdza Latvijas banku korespondējošos dolāru kontus. Taču 2016. gada februārī par banku uzrauga FKTK vadītāju kļuva Pēters Putniņš, un jau drīz pēc tam regulators sāka bankām biežāk uzlikt lielākus sodus par naudas atmazgāšanas noteikumu pārkāpumiem. 2017. gada pavasarī Latvija pieņēma jaunu darbības plānu naudas atmazgāšanas risku samazināšanai līdz 2019. gadam. Šķita, ka viss būs «pa smuko».

Taču zem jaunās krāsu kārtas sāka plaisāt sienas. 2018. gada februārī ASV finanšu noziegumu uzraugs FinCEN nāca klajā ar iznīcinošo ziņojumu par vienu no Latvijas lielākajām bankām — ABLV —, nosaucot to par sistemātisku naudas atmazgātāju. FKTK un Saeima steidza sakopt nesmukumu, un līdz gada vidum no banku sistēmas lielā mērā jau bija iztīrīti tā sauktie «čaulu veidojumi» jeb uzņēmumi, kurus ir viegli izmantot fiktīvu darījumu veikšanai nezināmu īpašnieku labā. Būtiski samazinājās arī nerezidentu noguldījumi Latvijas banku sistēmā — no 8,1 līdz 3,2 miljardiem eiro sešu mēnešu laikā.

Tomēr arī ar to nepietika. Augustā tika publiskots Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas uzraudzības komitejas Money-val ziņojums par Latviju, un tas nebija mums labvēlīgs. Vērtējot normatīvo aktu atbilstību starptautiskām rekomendācijām, no 40 jomām tikai sešās Latvija saņēma atzīmi «atbilst». 24 jomās atzīme bija «lielākoties atbilst», bet veselās 10 tikai «daļēji atbilst». Eksperti pirmo reizi vērtēja ne tikai uz papīra rakstīto, bet arī rīcības efektivitāti, un te bilde bija vēl bēdīgāka. Tikai vienā no vienpadsmit rādītājiem — starptautiskajā sadarbībā — efektivitāte tika novērtēta kā augsta, bet astoņos kā vidēja un divos kā zema — juridisko personu uzraudzībā un sankciju īstenošanā masu iznīcināšanas līdzekļu finansēšanas apkarošanai.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu