Darbinieku trūkumu jārisina, maksājot lielākas algas 10

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Uldis Iltners
Print Friendly, PDF & Email

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kas jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darba roku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo, vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darba rokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Mūsu ilgtermiņa mērķis, uz ko pakāpeniski ejam un ko ne reizi vien jau ir izdevies realizēt, – būt tik labiem, interesantiem un konkurētspējīgiem, lai mēs varētu piesaistīt speciālistus no ārvalstīm.

Lai uzņēmuma biznesa modelis būtu tāds, ka nepieciešamības gadījumā mēs attiecīgās profesijas darbiniekam varētu atļauties maksāt algu, ko viņš varētu saņemt savā valstī.

Mūsu uzņēmumā ir labi piemēri, kad darbinieki pēc ilgas prombūtnes ārpus Latvijas ir atgriezušies un nu jau vairākus gadus strādā Mārupē, ir apmierināti ar dzīvi un neplāno doties prom no Latvijas. Atalgojums ir bijis svarīgs faktors lēmuma pieņemšanā, taču būtiski ir paskatīties arī plašāk uz kopējo izdevumu grozu, citiem labklājības faktoriem, draugiem, ģimeni.

Piemēram, arvien biežāk redzam, ka jauni cilvēki, kas aizbrauca uz ārzemēm studēt un viņiem ārzemēs ir piedzimuši bērni, tagad nolemj atgriezties, lai bērnus audzinātu Latvijā. Un viņi ir priecīgi, jo izrādās, ka dzīve tur nav bijusi daudz vieglāka.

Iespējams, ka Latvijā pat pie šobrīd zemākā atlagojuma līmeņa dzīves līmenis ir faktiski tāds pat vai labāks nekā ārvalstīs, ja to skata kopsakarā ne vien ar algu, bet ar citiem izdevumiem, ar dzīvojamo platību uz vienu cilvēku.

Izsludinot jaunas darba vietas, mēs redzam, ka regulāri saņemam pieteikumus no latviešiem, kas ilgstoši dzīvo kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet tagad plāno atgriezties. Un tieši pēdējā laikā šī tendence kļūst aizvien izteiktāka. Ik pa laikam mums ir nepieciešami dažādi speciālisti gan ar ķīmijas un bioloģijas zināšanām darbam laboratorijā, gan ar IT un mārketinga prasmēm, lai veicinātu e-komercijas virziena attīstību.

Latvijas kosmētikas ražošanas saknes ir senas, nozare ir augoša, bet tirgus ir mazs un darbinieku piesaistē tas ir izaicinājums. Savukārt Francijā kosmētikas tehnoloģijās ir speciālistu pārprodukcija. Pirms kāda laika pie mums strādāja divi speciālisti no Francijas, un uz šo ceļu skatāmies arī nākotnē. MADARA Cosmetics attīstībai ir jābūt tādai, lai varam maksāt nozares vidējās Eiropas Savienības algas, un tas motivēs atgriezties arī kvalificētus latviešus.

Uzskatu, ka ekonomikas neredzamā roka strādā, un pieprasījums un piedāvājums vienmēr noregulē tirgu. Manuprāt, vismaz daļai uzņēmumu, kas runā par darbaspēka problēmu, patiesā problēma ir cita – neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu.

Jo tuvāk mēs savā ražīgumā būsim līdzīgam dabīgās kosmētikas ražotājam Vācijā, jo lielākas būs mūsu iespējas piesaistīt no Vācijas speciālistu – vācieti vai tikpat labi latvieti. Tā ir Eiropas Savienības burvība, ka nav robežu brīvai darbaspēka kustībai.

Man ir liels prieks un lepnums, ka ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar Latvijas Universitāti. Jaunā zinātnieku paaudze Rīgā, ar kuru intensīvi sadarbojamies zinātniskos pētījumos jaunu produktu attīstībā, ir ļoti atvērta sadarbībai ar dažādām nozarēm, uzņēmumiem. Zinātnieki ir labi aprīkoti, nereti guvuši pieredzi ārvalstīs, un mēs varam saņemt ļoti augstu kompetenci, kas mums nepieciešama produktu izstrādei par atbilstošu cenu.

Elektronikas nozare daudz runā par inženieriem, kuru trūkst, bet elektronika nav vienīgais, kas pasaule attīstās. Pastāv arī viedoklis, ka nākamais vilnis, kas pasauli pacels jaunā līmenī, būs biotehnoloģijas – nevis jaunāks, gudrāks iPhone, bet spēja radīt biotehnoloģiskos produktus. Cilvēkiem ir jāmācās tas, kas viņiem patīk, interesē un īpaši padodas. Ja sakrīt tā, ka tā ir ķīmija un bioloģija, tad attīstības iespējas ir ļoti plašas – šādi speciālisti mums MADARA Cosmetics vienmēr noderēs. Patlaban uzņēmumā strādā 125 darbinieki.

 

Autors ir MADARA Cosmetics valdes loceklis

Komentāri (10)

dagnija_strike 06.03.2019. 14.18

Lielisks raksts, paldies par viedokli kopējā “neko-nevaru-viss-slikti-citi-vainīgi” viedokļu jūrā! Latvijā ir daudz iespēju, dzīve var būt labāka nekā līdzīgos apstākļos Rietumeiropas valstīs, bet ir jābūt gatavam mācīties mūža garumā.

+1
0
Atbildēt

2

    PukitisLaunitis > dagnija_strike 27.03.2019. 18.27

    Iespējas pusdienās neapēdīsiet un arī rēķinus ar tām nesamaksāsiet. Kādam arī Latvijā pietiek – jā, bet ka Latvijā būtu labāk (naudas izteiksmē) nekā Rietumeiropā – meli. Un, jā, es nevaru dūri galdā sizdams pieprasīt Rietumeiropas algu, ja darba devējs Latvijā to nevar vai negrib maksāt.
    Starp citu, izvēloties nemeklēt darbu kādā uzņēmumā vai valstī, es nevienu neatzīstu par vainīgu un vispār nevaru to izdarīt, jo par vainīgu atzīst tikai tiesa. Es tikai pieņemu lēmumu, ka man kāds nepatīk kā darba devējs vai arī viņam nav mani interesējošu piedāvājumu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    PukitisLaunitis > dagnija_strike 27.03.2019. 18.30

    Vienādos apstākļos Rietrumeiropā komunālie – 50 mēnesī, internets – 0 (kvalitāte gan nav pati labākā), elektrība mēnesī 20 – 30. Īre – viens cilvēks var iekļauties 600 vai 700, kas pie viņu algām ir ļoti lēti. Nuss un tagad es gribētu dzirdēt par sapņu darbu Rīgā, kur būtu labāk?

    0
    0
    Atbildēt

    0

PukitisLaunitis 27.03.2019. 18.39

Vēl varētu salīdzināt apģērbu cenas. Tur var par 200 apģērbties no galvas līdz kājām, ieskaitot ziemas jaku un apavus, un nevis lietotās drēbēs, bet pilnīgi jaunās. Varētu vēl lētāk, bet es nerēķinu pašas lētākās kurpes, tās ātri plīst, otras lētākās, jau ir normālas.
Man patīk, ka cilvēki Latvijā cenšas, bet uzdot vēlamo par esošo, tas ir, melot tomēr nevajadzētu – ilūziju sabrukumam vienmēr seko dusmas, tieši pamatīgas dusmas, nevis viegla vilšanās.

0
0
Atbildēt

0

PukitisLaunitis 27.03.2019. 17.34

Un kā tad ir ar to vācieti? Varat viņu piesaistīt vai tomēr nē? Ja Latvijā ir tik labi kā tiek apgalvots, kāpēc vācieši Frankfurtē nesturmē Rīgas reisus, bet Merkele noraudājusies netup uz ceļiem pie lidostas drošības kontroles ar plakātu ”Bleiben, bitte!!!”

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu