Neviltosim vēsturi! 9

Pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa. Foto: Evija Trifanova, LETA
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Šogad atzīmējam Latvijas armijas simtgadi. Latvijas armiju dibināja 1919. gada 11. jūlijā, un tās pirmais virspavēlnieks bija ģenerālis Dāvids Sīmonsons.

Latvijas Republikas proklamēšanas laikā, 1918. gada 18. novembrī, Latvijas teritorija bija Vācijas okupācijas spēku varā. Lai arī vācieši neiebilda neatkarīgās Latvijas dibināšanai, tā tomēr nepielaida nacionālās armijas veidošanu. Tāpēc sākotnēji tapa Lettländische Landeswehr jeb Latvijas landesvērs, burtiski zemessardze.

Janvārī izveidoja Latviešu atsevišķo bataljonu pulkvežleitnanta Oskara Kalpaka vadībā. Pie reizes uz Igauniju aizsūtīja kapteini Jorģi Zemitānu, lai sadarbībā ar igauņiem saformētu latviešu rotu cīņai pret boļševikiem. Pirmā ar laiku izveidojās par Dienvidlatvijas brigādi, bet otrā par Ziemeļlatvijas brigādi.

Bez visām minētajām vienībām bija arī tā sauktā Eiserne Division jeb Dzelzs divīzija, kuru veidoja Vācijas 8. armijas demobilizētie karavīri kopā ar Vācijas algotņiem.

Situācija bija patiešām sarežģīta, un katrs cīnījās kā mācēja pret boļševiku spēkiem, kuri lauzās iekšā Latvijas teritorijā no austrumiem. Nebija ne vienotas komandas valodas, ne formas tērpu, un pēdējais apstāklis izrādījās liktenīgs Oskaram Kalpakam.

6. martā, tieši pirms simts gadiem, pie Airītēm Kurzemē izraisījās apšaude starp sabiedrotiem – Kalpaka bataljonu un vācu Dzelzs divīzijas fon Borha bataljonu. Apšaudē krita pulkvedis Kalpaks, kapteinis Nikolajs Grundmanis un virsleitnants Pēteris Krievs.

Oskars Kalpaks bija ar godu cīnījies Pirmā pasaules karā Krievijas armijas sastāvā, saņemot gan Svētā Jura zobenu, gan Svētā Jura ordeni. Likteņa ironija, ka krita kaujā ar viņa Pirmā pasaules kara laika ienaidnieku, kurš bija kļuvis par sabiedroto.

Pieminot Oskara Kalpaku, neviltosim vēsturi, pārtaisot viņu par Latvijas armijas vai par Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieku. Tās ir pasaciņas, kuras bija derīgas 1930. gados, lai paceltu Kalpaka pēcteča, Kārļa Ulmaņa biedra Jāņa Baloža prestižu.

Oskara Kalpaka patiesie nopelni ir tik zīmīgi, ka nav vajadzīgas falsifikācijas, lai tiem palīdzētu. Laikā, kad boļševiki ne tikai guva militāros panākumus, bet arī saņēma lielu tautas atbalstu, Kalpaks saprata, kur ir pareizā Latvijas nākotne, un spēja iedvesmot karavīrus viņam sekot.

Pieminēsim Kalpaku un būsim pateicīgi, ka Latvijai ir bijuši un vēl būs tādi vīri!

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors

Komentāri (9)

Drosma 05.03.2019. 10.44

nesen braucu cauri centram naktī – Barklaja de Tolli piemineklis – pašā centrā izgaismots, krāšņš – mūsu varoņu pieminekļi ? Kur tie ir ?

Es neizprotu – es patiešām nesaprotu – vai tad mums nav profesionāli mākslinieki, arhitekti – pilsētvides speciālisti, kuri novērtētu pilsētas vidē esošo pieminekļu idejisko un māksliniecisko vērtību ? Kāpēc Kalpakam ir kaut kādas zemas, zemē grimstošas plāksnes , ja reiz viņš ir mūsu gods un lepnums ?

kāpēc ulmaņkārlim ir piemineklis – nosacīti sakot krūmos, bet tam pašam Konsotantīnam Čakstem nav?

Kāpēc Rainis pir LNB pataisīts par kaut kādu milzu rumpi ar šauru kakliņu un mazu galviņu?
Vai tās vāzes – oranžās – vai tiešām mani vienīgo kaitina tās nenormālās proporcijas un asimetrijas

nu par vēsturi nav verts nemaz runāt, tā šai haosa pasaulē padarīta par lētu vai
pat free of charge mauku, ko izmantot katram kam nav slinkums

+4
-1
Atbildēt

2

    Pandora > Drosma 06.03.2019. 00.00

    Man patīk, ko raksti., pat ja vārdus izvēlies dzērumā. Redzi, Ulmaņa valdība paļāvās uz britu atbalstu, kas izšķīda un pārvērtās nodevībā pārdesmit gadu vēlāk. Tikai Landesvērs, tas ir, baltvācieši, juta atbildību par šo zemi un saskatīja patieso naidnieku, pret ko arī cīnījās. Baltiešu muižnieku dēli lēja asinis, kamēr Ulmaņa valdība “tiesāja” viņu tēvus, kas bija gadsimtiem sargājuši šo zemi no aziātu krievu varmākām.

    0
    -8
    Atbildēt

    4

    andrejs > Pandora 06.03.2019. 09.15

    Okupācijas laikā taču arī tiltus, HESus un ceļus cēla tikai krievi. Vai neesi šur tur lasījusi?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    kolpants > Pandora 06.03.2019. 12.11

    Стесняюсь спросить-это те самые, которые так ощущали свою ответственность, что в некоторые рестораны латышей не пускали?
    Очевидно, это были благие намерения-чтобы не испортить чистую трудовую латышскую душу ненужной роскошью и излишествами.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Drosma > Pandora 06.03.2019. 10.08

    jā – arī paradokss – vārdos NA kā saka- stāv un krīt par ulmani, bet darbos nabaga veci nolikuši krūmos, un pīšļus izspārdījuši – arī traģiski …

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Drosma > Pandora 06.03.2019. 10.02

    pandora, nē – man pirmā dzēruma pazīme ir kad mani pārņem vispārēja , var teikt kosmiska , beznosacījuma mīlestība . Tad es sapņoju, fantazēju – man visa pasaule kļūst laba – ieskaitot cilvēkus , un tieši dzērumā es pati kļūstu īpaša – smaidīga, devīga, labestīga …. ja vien fiziski varētu turēt – kā saka – būtu cietāka akna – es neko citu nelietotu kā vien alkoholu , narkotikas man slēgta pasaule – man brālis saka , ka zālīte cilvēku padara par dārzeni
    Bet par baltvāciešiem – klau – nu ir viņi mūsu vēstures, mūsu – latviešu tautas asiņu daļa , es to nekad nenoliegšu – svēta patiesība – bet – arī ar viņiem viss ir sarezģītāk –

    bet jā – nu kaut vai reinhold patkuls – būsi taču dzirdējusi kā viņš lūdzās pēteri I , lai uzbrūk zviedriem un tos padzen no Baltijas ?

    nu labi – ticu, ka arī Tu nekontrolē savu reinkarnāciju un nevari droši apgalvot, ka pati būtu kaut ko dzirdējusi , bet vismaz vēstures gramatas esi lasījusi ?

    Bija valsts simtgade – padomā – nauda bija kakājošiem literātiem Londonas gramattirgum, čurājošajai vēberes karjeras pabalstīšanai – bet – neatradās ne eirocenta , lai godinātu – kaut vai izlases kārtībā Lācplēša kara ordeņa kavalierus, starp kuriem patiešām bija gana daudz vāciešu …. jā – eh, nebūtu naudiņa jāpelna – atvērtu kādu pudeli – godavārds –

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > Drosma 06.03.2019. 10.11

    Par Kostju Čaksti nesatraucies! Gan jau pie viņa NKVDešņika šineļa Maskavā par civiliedzīvotāju masu slepkavu, sadistu, marodieru, kapu un pieminekļu apgānītāju, zīdaiņu un vecenīšu izvarotāju un pidarasu armijas ātrākas atgriešanās veicināšanu, viņam ir piesprausts Staļina ordenis.
    Pavisam bēdīgi, ka Valstsvīrs Ulmanis 1934. gadā neparedzēja, kādu ļaunumu mūsu tautai nodarīs tādas čakstes un nepadarīja tās nekaitīgas.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Pandora 07.03.2019. 17.02

Mans pienākums ir pastāstīt par nelaimēm, kas no tās lādītes ir izbirušas.
Dažu nepatika rāda, kādas “vēstures” grāmatas viņi ir lasījuši vai, precīzāk, kādus māņus saklausījuši. Tā ir Ulmaņa vēsture. No pasaku pasaules. Nāgels citas nevar zināt.
Landesvērs nodibinājās pirms Ulmaņa t. s. valdības un līdz Rīgas atbrīvošanai 1919. gada vasarā bija vienīgais konsekventais cīnītājs pret lieliniecismu un vienīgā vērā ņemamā Latvijas armija. Igauņu intervence latviešu Vidzemē, tīkojumi pēc Rīgas pēc latviešu sarkano strēlnieku padzīšanas no Igaunijas nav attaisnojama, lai gan ir saprotama. Vēlāk viņi norēķinājās par visu Latvijā sastrādāto, taču “Ulmaņa” Latvijai, kura īstajiem atbrīvotājiem atmaksāja ar agrāro reformu un konfiskācijām. Balodis ar saviem no Landesvēra “atsevišķajiem” latviešiem Cēsu afērā nepiedalījās.
Tajā laikā vairs nebija runas par “Baltijas hercogisti” vai iekļaušanos karu pret Krieviju uzvarējušajā, bet Antantei karu paspēlējušajā Vācijā. Bija jāveido no boļševikiem brīva Latvija.
Cēsu sadursme bija neatzītās Igaunijas armijas sadursme ar neatzītajai Niedras valdībai padoto Latvijas armiju. Tikpat neatzītais Ulmanis nebija spējis neko vairāk kā pazaudēt pat sociķu atbalstu, kuri, ienākot īstajiem sarkanajiem, aizbēga no Nacionālās padomes. Ulmanis pārstāvēja inteliģentu saujiņas, ļoti vāji – zemniecību. Niedra pūlējās izveidot valdību, kas pārstāvētu gan baltvāciešus, gan plašākās latviešu aprindas, un aicināja ulmaniešus pulkā, taču no tiem, saprotams, nebija jēgas.
Jo lēmumus par to, kur kuram doties, kam pretoties, kam “rīkot”, pieņēma Antante. Vēlākie boļševiku sabiedrotie. Tas citas stundas temats. Varat būt brīvi!
PS. Cēsu konfliktu kā “uzvaru” Igaunijā sāka cildināt autoritārais Petsa režīms. Līdz tam šo traipu nepieminēja.

0
0
Atbildēt

0

Drosma 06.03.2019. 15.35

starp citu, es pilnīgi acis nemirkšķinot noticu visam , ko stāsta Jānis Šiliņš – it kā nevajadzētu – bet jā – ir tā sajūta, ka var uzticēties

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/kalpaka-nave-kauja-pie-airitem-joprojam-miklainakais-brivibas-cinu-notikums.a311786/

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu