Ja Ilze Gotfrīda nebūtu astoņus gadus pavadījusi ASV, varbūt, tāpat kā daudzi šejienieši, nesaprastu, cik labi ir mājās
Ak Dievs, cik skaisti! Ak Dievs, cik skaisti! Tā ik pēc brīža telefonsarunā ar mammu iesaucās Ilze savā pirmajā darba dienā, atstājot biroju Sporta ielā un ejot pa Rīgas ielām. Līdz pagājušā gada jūlijam, kad Ilze atgriezās Latvijā un sāka strādāt informācijas tehnoloģiju uzņēmumā Visma, viņai astoņus gadus nebija bijis izdevības mierīgi izstaigāt Rīgu. Pat darba pārrunas notika Skype, kamēr Ilze vēl bija ASV, Filadelfijā.
Pēc tik ilga pārtraukuma staigājot pa galvaspilsētas ielām, viņa kā tūriste sajūsminājās par jūgendstila arhitektūru, vēroja goda sardzes maiņu pie Brīvības pieminekļa un fotografēja Melngalvju namu. «Rīga ir tik…» Ilze meklē trāpīgāko vārdu, «glauna! Uzplaukusi!»
Kopš Ilze beidza vidusskolu, viņa līdz pat 27 gadu vecumam dzīvoja ASV. Kā pati saka, visus savus pieaugušā cilvēka gadus. Tāpēc bija nedaudz bail atgriezties. Bet pēc pirmā pusgada tikai priecājas, ka atkal ir pie savas ģimenes un spēlē basketbolu.
Basketboliste kopš bērnības
Basketbols ir Ilzes aizraušanās kopš mazotnes. Tētis Ivo Gotfrīds spēlēja basketbolu, tāpēc arī Ilze un gadu jaunākais brālis Kristaps jau maziņi mēģināja driblēt un trāpīt bumbu grozā. Tiklīdz Ilze sāka iet skolā, tā iesaistījās vietējā bērnu basketbola komandā Kandava.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.