12 gadus nodzīvojusi Francijā un Singapūrā, neirozinātņu doktore Ulla Milbreta atrada veidu, kā atgriezties mājās. Profesijā viņai darba Latvijā nav, bet top unikāla zero waste kafejnīca
Krūzes, kurās Johans salej tumšo dzērienu, no samaltām kafijas pupiņu miziņām ražojis Austrālijas uzņēmums Huskee Cup. Topošajai zero waste kafejnīcai Café M viņš ar sievu Ullu pasūtīs arī Taizemes bambusa šķiedras krūzītes, kas, zemē ieraktas, sadalās divu mēnešu laikā. Pat milzīgais biljarda galds ģimenes īres dzīvokļa viesistabā tiek glabāts kafejnīcai. Mūsu tikšanās brīdī tās telpās Rīgā, Barona ielā, notiek remonts. Pāra uzkrājumi dilst vēja ātrumā, viņi ir vākuši līdzekļus arī pūļa finansējuma platformā. «Vai nu tagad, vai nekad,» apņēmīgi saka Ulla. «Mēs esam ieguldījuši kafejnīcā ne tikai naudu, bet arī savu laulību un veselību. Bet vai es sev piedotu, ja nemēģinātu?»
Satikušies Parīzē
Vēl decembrī Ulla Milbreta veica eksperimentus Nanjangas Tehnoloģiskās universitātes laboratorijā Singapūrā. Dekoratīvo žurku pāris, kas klusu čabinās būrītī Rīgas dzīvoklī, šobrīd ir vienīgā sasaiste ar profesiju. Arī laboratorijā bija jāstrādā ar žurkām, bet Ullai tās mājās bijušas vienmēr.
12 gadus ārzemēs viņa aizķērās zinātnes dēļ. 2006. gadā 21 gada vecumā aizbrauca mācīties uz Parīzi. Atgriezās ar Pjēra un Marijas Kirī Universitātes doktora grādu, Francijā satiktu vīru Johanu Safreju (Yohann Saffray) un trīsgadīgu meitiņu.
Iespēja skoloties Parīzē rokās iekrita pēc bakalaura studijām bioloģijā Latvijas Universitātē. Konkurences nebija, uz piecām iespējamām stipendijām — tikai trīs pretendenti. Jo citi studenti pietiekami labi neprata franču valodu, bet Ulla to bija apguvusi Rīgas Franču licejā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.