Pielavās lielvara

CIP un FIB vadītāji ieteikuši lietotājiem izvairīties no Huawei produktiem

Aizvien lielāku nozīmi mūsu ģeopolitiskos aprēķinos spēlē Ķīnas augošās globālās intereses, kuru realizēšanai neviena valsts nav par mazu vai par tālu no Austrumāzijas.

Līdz šim Baltijas reģions vismaz ārēji bijis diezgan relaksēts savās attiecībās ar Pekinu, un Latvijā attiecību veicināšana ar Ķīnu kļuvusi par svarīgu ārpolitikas virzienu. Satiksmes ministrijas pārstāvji regulāri brauc uz turieni, cerot nodrošināt tranzītkravas, ar kurām aizvietot izsīkstošo plūsmu no Krievijas. Ar pompu tiek paziņots par eksporta kravu nosūtīšanu uz Šanhaju vai Pekinu. 2016. gadā «16+1» formāta ietvaros Rīgā notika Ķīnas un Austrumeiropas valstu galotņu tikšanās, uz kuru bija atbraukuši 17 valstu premjerministri, to skaitā arī Ķīnas valdības vadītājs Li Kecjans.

Šo omulīgo gaisotni pakliedēt un atgādināt, ka viss varbūt nav tik skaisti, kā izskatās, pagājušajā nedēļā uzdrošinājās Lietuvas drošības dienesti savā ikgadējā nacionālajā draudu novērtējumā.

Ziņojumā parādās vesela sadaļa ar nosaukumu «Ķīnas izlūkdienesti paplašina savu interešu zonu Lietuvā». Seko brīdinājums, ka «Ķīnai pieaug ekonomiskās un politiskās ambīcijas Rietumos, un rezultātā Ķīnas izlūku un drošības dienestu darbība kļuvusi aizvien agresīvāka ne tikai citās NATO un ES valstīs, bet arī Lietuvā». Galvenie dienestu mērķi ir ietekmēt valsts nostāju Ķīnai sensitīvajos Tibetas un Taivānas jautājumos, tomēr Lietuvas drošības dienesti brīdina, ka interešu loks ir arī plašāks un ka caur Lietuvas pilsoņiem Ķīna var mēģināt iegūt arī NATO un ES noslēpumus. Galvenās ietekmes sviras esot dāvanas, ceļojumu apmaksāšana uz Ķīnu un tur organizēti kursi, kuri tiek izmantoti, lai vervētu aģentus. Nodaļa noslēdzas ar prognozi, ka, «ņemot vērā augošos draudus, kurus NATO un ES valstīm rada Ķīnas izlūkošanas un drošības dienesti, viņu aktivitātes Lietuvā ilgtermiņā, visticamāk, paplašināsies».