Prokuratūra Jurašam uzrādījusi apsūdzību

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors piektdien uzrādījis Saeimas deputātam Jurim Jurašam lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska. Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Prokurors Māris Urbāns pagājušā nedēļā atzina, ka pēc Saeimas lēmuma par izdošanu kriminālvajāšanai veiks ieplānotās procesuālās darbības papildu pierādījumu iegūšanai, tajā skaitā tiks nopratināti Juraša pieteiktie liecinieki.

Urbāns gan atturējās nosaukt konkrētu termiņu lietas nosūtīšanai uz tiesu, tomēr pašlaik nesaskatot šķēršļus, lai to izdarītu tuvāko mēnešu laikā.

Jau ziņots, ka Saeimas deputātu vairākums 31.janvārī atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš ir arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs šonedēļ aģentūrai LETA atzina, ka vēl nenoliks parlamenta deputāta mandātu.

Jurašs ir pārliecināts, ka, objektīvi veicot izmeklēšanu, šī lieta prokuratūrā ir jāizbeidz, nevis jānodod tiesai. “Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka laikā kamēr lieta atrodas prokuratūrā, ir neloģiski nolikt mandātu. Gadījumā, ja prokuratūrā lieta tiek izbeigta, tad iestāsies absurda situācija ar mandāta nolikšanu,” norādīja deputāts.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.