Latvijā nav ievērojamu derīgo izrakteņu atradnes, kas balstītu valsts tautsaimniecību un izaugsmi. Drīzāk zinātne un inovācijas, zinātnieki un augstākā izglītība ir resurss, ar kuru Latvija varētu konkurēt starptautiskajā ekonomikā. Mums ir vairāki izcili zinātnieki, kas izveidojuši pasaulē konkurētspējīgas zinātniskās grupas, pierādot, ka Latvijā var būt augsta līmeņa zinātne. Tomēr tā nav sistēma – šobrīd visi rādītāji, kas raksturo zinātni un inovācijas Latvijā, liecina par šīs nozares vāju pārvaldību, kas nav vērsta uz starptautisko konkurētspēju un rezultātiem.
Latvijas zinātnes un inovāciju vidi raksturojošajos rādītājos jau vairākus gadus esam Eiropas Savienības valstu pēdējā trijniekā. Tas nenoliedzami ietekmē arī augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un eksportspēju.
Jaunie zinātnieki ir identificējuši trīs būtiskas problēmas Latvijas zinātnē, kas kavē konkurētspēju:
a) neprognozējams (īstermiņa, projektveida) zinātnes finansējums, kas traucē ilgtermiņa attīstību un konkurētspējīgu cilvēku piesaisti;
b) Latvijas zinātnieku potenciāls netiek pilnībā realizēts, jo valsts sniegtais finansējums zinātniskajām institūcijām tiek sadalīts pēc principiem, kam ir maz saistības ar rezultātiem;
c) zinātnes un tautsaimniecības sasaiste ir vāja, tāpēc nenotiek zināšanu pārnese un nerodas inovācijas.
Uz augstāk minētajām problēmām ir norādījuši arī dažādu starptautisku organizāciju eksperti (Pasaules banka, Technopolis, Eiropas Komisija, u.c). Turpinot kā līdz šim, Latvijai nebūs iespējams izrauties no Eiropas Savienības “mēreno inovatoru” valstu grupas. To apliecina arī Latvijas Bankas nesenais pētījums Ieguldījumi izglītībā un zinātnē – atslēga izkļūšanai no zemu ienākumu slazda [1].
Kāpēc tagad?
Visas 13. Saeimā ievēlētās partijas ir solījušas paaugstināt budžeta finansējumu zinātnei. Valdību veidojošās partijas to sola vismaz 1% no IKP apmērā līdz 2022. gadam [2]. Atbilstoši Latvijas Bankas pētījumam, ieguldījumi zinātnē atmaksāsies, bet tikai tad, ja tiks izmantoti efektīvi un rezultātorientēti. Tāpēc ir jārada sistēma, kā šo finansējumu efektīvāk ieguldīt, lai Latvijas zinātnes sniegums un konkurētspēja būtiski uzlabotos. Palielinot finansējumu, bet nemainot bāzes finansējuma piešķiršanas principus, valsts turpinās ieguldīt naudu sistēmā, kas nav vērsta uz konkurētspējas paaugstināšanu. Tāpat ir jāgatavojas, ka pašreizējais Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periods (2014-2020) varētu būt pēdējais, kad no Eiropas Savienības struktūrfondiem būs iespējams Latvijā finansēt zinātnisko darbību. Ir svarīgi samazināt zinātniskās darbības atkarību no Eiropas Savienības struktūrfondiem, “nokāpt no struktūrfondu adatas”.
Sasniedzamais mērķis: pietuvoties Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem zinātnē un izrauties no Eiropas Savienības “mēreno inovatoru” valstu kategorijas Eiropas valstu inovāciju līmeņa vērtējumā.
Sasniedzamie “rezultāti”
Lai Latvijā radītu ilgtspējīgu, starptautiski konkurējošu zinātnes vidi, kurā zinātnieki spētu radīt jaunas zināšanas un rast to pielietojumu jaunos produktos, uz 2023. gadu nepieciešams sasniegt vairākus rezultatīvos rādītājus:
- Pastāvīgi strādājošu zinātnieku skaita palielinājums. Zinātnieku pilna laika ekvivalents (PLE)/1000 strādājošajiem: no pašreizējiem 3,5 uz ES vidējo 7 vai augstāk;
- Valsts ieguldījumi zinātnē sasniedz vismaz 1% no IKP, no kura divas trešdaļas ir zinātnes bāzes finansējums;
- Sagatavoto doktoru skaita palielinājums no pašreizējiem 122 uz 250 jauniem doktoriem gadā;
- Uzņēmumu finansējuma pieaugums pētniecībai un attīstībai zinātniskajās institūcijās no pašreizējiem 7,3 milj. eiro (2017) uz 21 milj. eiro.
Modeļa apraksts [3]
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) piedāvātais zinātniskās darbības bāzes finansējuma jaunais sadalījuma mehānisms ir balstīts uz trim komponentēm jeb pīlāriem: institūciju stabilā finansējuma daļa, institūcijas zinātniskās darbības rezultāti un attīstības komponente. Ikviena valsts zinātniskā institūcija var pretendēt uz bāzes finansējumu un atkarībā no tās darbību raksturojošajiem skaitliskajiem rādītītājiem (grupu vadītāju skaita, zinātniskās darbības rādītājiem un piedalīšanās kādos “attīstības projektos”), tā saņem bāzes finansējumu.
-
komponente – stabilitāte (grupu vadītāji)
Lai katrā institūcijā izveidotu patstāvīgi finansētu, augsti kvalificēta zinātniskā personāla “kodolu”, institūcijas saņems stabilu finansējumu uz sešiem gadiem par noteiktu skaitu starptautiskā konkursā izvēlētu un skaidri finansētu zinātnieku – grupu vadītāju vietām. Optimālo grupu vadītāju skaitu un atdevi institūcijā izvērtēs starptautiskie eksperti (zinātnisko institūciju regulārā starptautiskā izvērtējuma ietvaros). Ja darbības rezultāti ir labi un izcili, institūcijas grupu vadītāju skaits tiek palielināts. Ja nē – vietu skaitu pārskata.
-
komponente – zinātniskās darbības rezultāti
Šīs bāzes finansējuma komponente tiek piešķirts, balstoties uz zinātniskās institūcijas iepriekšējo trīs gadu laikā sasniegtajiem darbības rādītājiem (cik un kādas kvalitātes zinātniskie raksti publicēti, cik finansējuma piesaistīts pētniecībai mūsu valstī no ārvalstīm, cik finansējuma piesaistīts pētniecībai no privātā sektora un cik doktora disertāciju sagatavots). Atšķirībā no projektu konkursu finansējuma, kur zinātniskās grupas un institūcijas “sacenšas” ar idejām, kuras grasās realizēt nākotnē, tad bāzes finansējums tiek sadalīts balstoties uz esošajiem sasniegumiem iepriekšējo triju gadu periodā.
-
komponente – attīstība
Šis finansējums ir investīcija Latvijas zinātnieku sabiedrībai svarīgām iniciatīvām. Tie ir liela apjoma projekti, kurus piesaka institūcijas, kas gatavas sadarboties, lai izveidotu kopīgu pasaules līmeņa infrastruktūru un to koplietotu kādiem noteiktiem mērķiem.
Ieviešanas mehānisms
Pēc Latvijas jauno zinātnieku apvienības piedāvājuma, daļa no zinātnei piešķirto valsts budžeta līdzekļu pieauguma tiks novirzīta jaunā modeļa ieviešanai. Pakāpenisks finansējuma pieaugums motivēs institūcijas uz skaidriem nosacījumiem piesaistīt spējīgākos esošos un jaunus zinātniekus – grupu vadītājus un sasniegt arvien labākus zinātniskās darbības rādītājus. Līdz pilnīgai modeļa ieviešanai, paralēli esošajā apjomā tiks saglabāts pašreizējais bāzes finansējums, lai institūcijām nodrošinātu ilgtspējīgu darbību un dotu laiku pārorientēties uz izaugsmi, rezultātiem un vērtību Latvijas sabiedrībai.
Autors ir Jānis Liepiņš, Latvijas jauno zinātnieku apvienība
Informācijas avoti:
[1] “Ieguldījumi izglītībā un zinātnē – atslēga izkļūšanai no zemu ienākumu slazda”, Latvijas Banka, https://www.makroekonomika.lv/ieguldijumi-izglitiba-un-zinatne-atslega-izklusanai-no-zemu-ienakumu-slazda [2] Atskata raksts par Latvijas Studentu apvienības, Rektoru Padomes un LJZA organizētajām politisko partiju debatēm par augstāko izglītību un zinātni http://www.lsa.lv/politisko-partiju-parstavji-debates-atbalsta-valsts-dotetas-augstakas-izglitibas-ieviesanu/ [3] LJZA prezentācija “Trīs pīlāru rezultātorientēts zinātnes bāzes finansējuma modelis valsts izaugsmei” Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde 22. janvārī, 2019. gadā.http://ljza.lv/latvijas-jauno-zinatnieku-piedavatais-tris-pilaru-rezultatorientetais-bazes-finansejuma-sadalijuma-modelis/
Pagaidām nav neviena komentāra