Jānis Dambītis, aicinājis ierunāt dainas

  • Ieva Alberte
  • 30.01.2019.
  • IR
«Pilna Dieva pasaulīte sīku, mazu šūpulīšu, kā to vienu kustināja, visi līdzi līgojās,» — šī ir viena no Jāņa Dambīša mīļākajām dainām, kas lasāma arī uz krekla.
Foto — Kārlis Vilītis

«Pilna Dieva pasaulīte sīku, mazu šūpulīšu, kā to vienu kustināja, visi līdzi līgojās,» — šī ir viena no Jāņa Dambīša mīļākajām dainām, kas lasāma arī uz krekla. Foto — Kārlis Vilītis

Sarunu Jānis sāk ar vārdiem «es tūlīt pārģērbšos». Līdzi viņam ir krekls ar uzrakstu «101 daina» — tā sauc paša veidoto projektu. Ikdienā Jānis tērpjas uzvalkā un pie žaketes atloka zeltā spīd Mercedes-Benz piespraude: Dambītis Domeniksā atbild par VIP klientiem.

Jau sešpadsmito gadu viņš kūrē arī Kolkasraga tēlu: 2006. gadā organizēja foto un mūzikas albuma Zaļš. Balts. Zils izdošanu par līvu kultūru. Tuvojoties dalailamas vizītei Rīgā 2011. gadā, Dambīti uzaicināja izveidot viņa svētībai kādu latvisku dāvanu. Jānis nolēma, ka vajadzētu dalailamu iepazīstināt ar dainām, jo tajās ir latviskā dzīves gudrība un vērtības tuvas budismam. Ķērās pie to tulkošanas.

Kad dalailamas vizīte bija galā, Jāņa prātu dainas neatlaida. «Ja jau esmu latvietis, man jāizlasa visas dainas. Ik sestdienu, gadus trīs, kopā ar dēlu gājām uz bibliotēku,» Dambītis stāsta, ka no vairāk nekā 200 000 dainu atlasīja tās, kurās saskatīja sev būtiskas vērtības: lietu kārtību, satikšanos, dzimšanu, dzīvi, nāvi. Pavisam 275 dainas. Gribējās tās laist tautās, tāpēc Dambītis aprunājās ar reklāmistu Ēriku Stendzenieku, kuram ir lauki Kolkā. Kopīgi saprata, kā ideja izskatīsies un dzīvos. Ēriks piespēlēja kolēģi Kārli Vilīti, kurš kopš 2017. gada decembra kopā ar Jāni darbojās tā: atrada cilvēku, piedāvāja izvēlēties kādu dainu, iemācīties no galvas un norunāt. Pavisam 102 cilvēki noskaitīja 105 dainas. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga piekrita to izdarīt Krišjāņa Barona muzejā. Pa dainai rīmē arī Guna Zariņa, Knuts Skujenieks, El Mars, Jānis Erenštreits, Agris Daņiļevičs, Jānis Skutelis, Egons Reiters, Renārs Kaupers. Rakstnieks Reinis Runcis ierunāja paša izdomātu dainu. Raimonds Tiguls pārsteidza ar dainas izvērstu versiju.

Draugs Artūrs Dombrovskis to visu samontēja, izveidojot 18 minūšu video. «Viss notika pilnīgi bez samaksas, tikai ar entuziasmu,» saka Dambītis. Filmiņu var redzēt gan Facebook, gan YouTube.

«Dainās ir iekodēts tāds gaišums, dzīves gudrība un labestība! Saskaroties ar tām, tas rezonē cilvēkā. Es gribētu, lai mēs vairāk daudzinām dainas,» — tā Dambītis. Aicināts noskaitīt pirmo dainu, kas nāk prātā, viņš vienā elpas vilcienā norauj divas: «Visur man saule spīd, kad saulīt uzlēkusi, visur man labi ļaudis, kad es pati laba biju.» «Nerunāt nerunāju, kad nav laba valodiņa, kad nebija mīļi vārdi, kad nav gudrs padomiņš.»

Līdzīgi raksti

Latviešu ugunsdzēsēja pieredze misijā Portugālē

Šis gads Portugālē kļuvis par postošāko kopš 2017. gada — savvaļas ugunsgrēkos izdeguši simtiem tūkstošu hektāru, daudz cilvēku evakuēti. Situācija bija tik smaga, ka valstij palīdzēja arī starptautiskās vienības. «Mans kā misijas vadītāja galvenais uzdevums — lai visi sešpadsmit cilvēki, kas devās misijā, arī atgriežamies mājās,» uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes nodaļas priekšnieks Ingars Avens, kurš pirmās 16 augusta dienas vadīja Latvijas glābēju komandu Portugālē.Latvija jau trešo rei

1 no 2 miljoniem Evelīna Paula Vāvere

Ieva Taranda – direktore, kurai skolēni sūta vēstules

Skolas Valentīndienas pastā Ieva Taranda bieži saņem kaudzīti ar vēstulēm. Starp tām reiz bijusi arī tāda, kurā audzēknis atzinies — viņas smukuma dēļ atmetis pīpēšanu skolas tualetē. «Jūs esat ļoti laba un jauka direktore, kura visiem patīk!» vēsta anonīmā zīmīte. 

Pāvilostā pensionāre mežā atrod apmaldījušos vācu meiteni

Pagājusī nedēļa pāvilostniecei Dacei Zaļkalnei sākās satraucoši. Pirmdienas, 11. augusta, rītā viņa ar vīru devās sēņot uz Zaļkalna mežu. Abi ir pensionāri. Nosaukumam nav saistības ar ģimenes uzvārdu, bet ar tuvējo māju nosaukumu, Dace piebilst. Pēc neilgiem klejojumiem viņa uz takas pamanīja meiteni. Bērns izskatījās apjucis, kaut tur «nav nekādi mūžameži». No vienas puses mežu ieskauj pilsēta, no otras — jūra, no trešās — lielceļš.Latviešu valo

1 no 2 miljoniem Evelīna Paula Vāvere

Kā top zāļu paklājiņi, kas ceļo uz Kanādu un Japānu

Mūsu noaustais stiepjas jau visā Ventas rumbas platumā — tā vēsta Katrīnas mājaslapa. Patiesais garums gan ir daudz lielāks, jo līdz šim uzskaitīti tikai salīdzinoši nesen izveidotā internetveikala pasūtījumi. Katrīnas paklājiņu stāsts sākās nejauši pirms 12 gadiem.

Jaunākajā žurnālā