Daudziem tādu Kariņu 6

Krišjānis Kariņš Saeimas tribīnē. Foto: Saeimas Preses centrs
Lolita Čigāne
Print Friendly, PDF & Email

“Vai Latvijā ir iespējama vājprātīga valdība?”, nesen jautāja pārstāvis no Latvijai līdzīgas, “jaunās” ES dalībvalsts, kuru paša valdības korupcija, populisms un sliktā pārvaldība bija novedusi izmisumā. Aizdomājos, jo mums Latvijā gājis visādi. Tomēr dienā, kad 13. Saeimā apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, gribas teikt, ka mums tomēr ir paveicies ar vēlēšanu sistēmas, vēlētāju izvēles un politiskās tradīcijas kombināciju. Nesen kāds britu kolēģis, kas arī ir izmisumā par paša valstī notiekošo un labi pārzina Latvijas politiku, jautāja: “Kāpēc mums nav Kariņa?”. Šajā pa jokam izteiktajā jautājumā ir liela daļa patiesības.

Dzīvojam sadrumstalotas politikas laikā. To raksturo skaidro, ierasto, paredzamo politisko izvēļu – esmu darba ņēmējs, tātad balsoju par sociāldemokrātiem – noriets. Tas, protams, saistīts ar plašām ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām un kulturālām pārmaiņām. Šajā laikmetā redzam demokrātijas, kas ar grūtībām, tomēr spēj realizēt pārvaldību un stipras, spēcīgas demokrātijas, kas gandrīz netiek galā. Diemžēl pašlaik redzam, ka šajā sadrumstalotības laikmetā galā tikt ir visgrūtāk tieši tām demokrātijām, kas pieradušas iztikt bez kompromisiem un koalīcijām, kuru vēlēšanu sistēma nosaka vairākuma varu, nevis proporcionalitāti – uzvarētājs iegūst visu, nevis varu dala proporcionāli iegūtajam atbalstam.

Valstis, kas kādreiz šķita varenas – Lielbritānija un ASV, tagad politiski drīzāk izskatās kā milži uz māla kājām.

Iedomāsimies uz mirkli, ka 2011. gadā Lielbritānijas sabiedrība referendumā būtu izšķīrusies par proporcionālās vēlēšanu sistēmas ieviešanu. Tad šodien mēs redzētu nevis Lielbritānijas parlamentu, kas ir sašķelts četrās nosacītās daļās – 1) konservatīvie, kas grib palikt Eiropas Savienībā, 2) konservatīvie, kas grib par katru cenu izstāties, 3) leiboristi, kas grib palikt, 4) leiboristi, kas grib maigāk izstāties -, bet gan parlamentu, kurā būtu pārstāvēti krietni vairāk nekā divi pamatbloki, kas daudz niansētāk atspoguļotu vēlētāju vēlmes un izpratni. Tur, iespējams, ievērojamāk būtu libreāldemokrāti, lielāku lomu spēlētu skotu nacionālā partija, droši vien būtu radikālā, eiroskeptiskā UKIP, iespējams, vēl citas partijas. Tad būtu iespējams, ka Lielbritāniju no esošā politiskā sasaluma varētu izvest “britu Kariņš” – mazākās frakcijas pārstāvis, kas spēj atrast vairākuma atbalstu konkrētam, darboties spējīgam risinājumam.

Līdzīgas paralēles var vilkt ar ASV. Daudzi republikāņi, domājams, pašlaik ir izmisumā par to, ko ASV starptautiskajai reputācijai un iekšējai vienotībai nodara Donalds Tramps, kas faktiski un īsti nekad nav bijis Republikāņu partijas pārstāvis. Daudziem Latvijā un citur republikāņu prezidenti un amatpersonas asociējas ar tādām grandiozām un konsekventām personībām kā Ronalds Reigans un principiālais Amerikas patriots, īpašais Latvijas draugs Džons Makeins. Pašreizējais prezidents ir ļoti tālu no ikvienas šādas personības, tomēr Republikāņu partija ir pilnībā viņa gūstā. Radikālais, konfliktējošais, naidu un dusmas mājās un haosu ārvalstīs sējošais prezidents proporcionālākā sistēmā, kur vara tiek dalīta atbilstoši daudz niansētākam un fragmentētākam sabiedrības modelim, šādam politiķim vēlētā politikā, protams, vieta atrastos, tomēr, visticamāk, tas nebūtu valsts augstākās amatpersonas amats.

Pirms 2018. gada vēlēšanām Latvijas politisko partiju fragmentācija bija ievērojama, par vienu un to pašu vēlētāju cīnījās vairāki līdzīgi saraksti. Savstarpējos uzbrukumus, aso, histērisko toni, un dažu partiju brutālos uzbrukumus medijiem pamanīja arī starptautiskie novērotāji (EDSO). Tomēr Latvijai, kā bieži, iznāca laime nelaimē.

Daudzi baidījās, ka spožo politisko aktieri Kaimiņu izmantojušais Aldis Gobzems iegūs ievērojamu vietu skaitu Saeimā un būs spējīgs realizēt savu redzējumu par varu. Ja realizētos uz Artusa Kaimiņa kamiešiem Saeimā iebraukušā Gobzema vīzija par valsts pārvaldību, man raksta sākumā citētajam kolēģim būtu nācies atbildēt: “Jā, Latvijā ir iespējama vājprātīga valdība.” Tomēr tā nenotika, jo vēlētājs salika puzli, kas izslēdz viena vai pāris politisko partiju dominanci, valdības vadību nodrošina tam, kam ir vislielākā pacietība un spēja sarunāties, un pat ļauj izslēgt oligarhisko ZZS. So far, so good. Līdz šim pieņemami.

 

Autore ir bijusī Saeimas deputāte

Komentāri (6)

Siguldietis 25.01.2019. 11.27

Pilnībā, par 100% pievienojos autores teiktajam: mums jau ir paveicies un noteikti vēl paveiksies, ka mums ir tāds Kariņš.

+7
0
Atbildēt

0

_Lamata_ 25.01.2019. 16.10

Manuprāt, Kariņš vienīgi spēj samierināt nesamierināmos . Uz laiku. Ir jābūt harizmātiskam līderim, kurš pārliecina, nevis tikai samierina. Jābūt pašam pārliecinātam, lai ar argumentiem un neapgāžamiem faktiem piespiestu mainīt savas domas un iepriekšējo pārliecību tiem, kuri notic līderim. Jāpanāk, ka oponenti paši atzīst savas kļūdas un maldus. Saprotu, ka politika ir kompromisu māksla. Tikai ne Latvijā, kurā nav politiskās ideoloģijas, bet partijas ir izveidotas bez tās, ar sociāldemokrātisku retoriku vēlētāju piesaistei. Līderu Latvijā nav un nebūs. Vēlētājam nav kritiskās domāšanas aizmetņu. 85% vēlas autoritāru režīmu , lai nav jāpieslēdz smadzenes. Tikai publiski to neafišē.

+1
0
Atbildēt

0

Drosma 24.01.2019. 09.37

vakar LTV1 skatījos Tieša runa un pēc skatītāju balsojuma sapratu, ka mēs skrienam ratiem pa priekšu

Lai nu izdotos!

Bet – vēl es vakardien tvnet noskatījos kaimiņa runu saeimā – man radās iespaids , ka deputāts ir lietojis narkotikas – jo tā runa bija absolūti neadekvāta – bet !!! – tāds kaimiņš ir saeimā tāpēc, ka tādi adekvāti deputāti kā Lolita Čigāne un visi citi , rīkojās neadekvāti, negodīgi, neprofesionāli un sabiedrībai nebija izvēles – kāpēc lai balsotu par tiem, kuri neattaisnoja cerības – ja kaimiņš tādā garā turpinās – viņa partija zaudēs daļu vēlētāju , bet ne visus

jo Latvijā – tieši tāpat kā citur pasaulē ir milzīga sabiedrības noslāņošanās un palielinās patiešām tādu cilvēku skaits, kuri nespēj domāt – spēj tikai reaģet uz krāšņiem meliem

Un arī tā ir pirmkārt, adekvātās sabiedrības atbildība

Tā kā – lai slavēts Kariņš , bet ja ne tas posts, ko Latvijai nodarīja tā pati solvita āboltiņa, vai turpina darīt citas partijas – pirmkārt , jau NA – nu mēs dzīvotu labākā valstī – jā, pirmkārt, jau valstī labākā

0
-4
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu