Veiksmīgie burgeri

Aleksandrs Vēvers, Street Burgers saimnieks. Foto — Edmunds Brencis
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Kā kļūt veselīgam? Stilīgās ķēdes Street Burgers saimnieks iesaka burgeru diētu. Kā uzņēmumam izdevies būt tik veiksmīgam?

Hipsterīgs vīrietis sinepju krāsas džemperī, pelēku auduma mugursomu plecā un cirtainiem matiem, kas rēgojas ārā no sulīgi sarkanas cepures. Mūsu sarunas laikā viņš citē Mesas dziesmu un atzīstas, ka perfekcija nav domāta viņam. «Cilvēki grib perfektas frizūras, perfektas mājas, perfektus dzīvokļus. Perfektas dzīves, kuras saskatījušies Instagram. Man vajag kļūdas. Pat interjerā — ja viss ir perfekti izlaizīts, es ieeju telpā un jūku prātā. Perfekta vide nogalina radošumu.» Tāds ir populārās burgernīcu ķēdes Street Burgers saimnieks un dibinātājs Aleksandrs Vēvers, kuru satieku Blaumaņa ielas restorānā.

Ir pusstunda pirms ēstūža darba laika sākuma, bet darbinieki jau steidzīgi rosās. Pavisam ir pieci Street Burgers restorāni — trīs Rīgā, viens Jūrmalā un viens Liepājā. Aleksandrs uzņēmumā skaitās valdes loceklis, bet viņa otrā pusīte Krista Tabaka — līdzīpašniece.

Klausoties, kā uzņēmējs runā par sava restorāna burgeriem, grūti noticēt, ka, par spīti paša noliegumam, viņā neslēpjas perfekcionists. Precīzi zina katra produkta izcelsmi. Liellopa gaļa nāk tikai no šķirnes buļļiem, olas — no brīvībā audzētām vistām. «Godīgums pret klientu ir pats svarīgākais uzņēmuma ideoloģijā,» viņš skaidro. Un tas darbojas. Restorāni strādā ar peļņu, un cilvēki nāk visdažādākie. No rīta skolēni, vēlāk biroju darbinieki, vakarā un brīvdienās ģimenes. «Lielākais prieks, kad ierodas omīte ar opīti un mazbērniem,» saimnieks pasmaida.

Uz Rīgu ar urbīti

Aleksandrs ir no Preiļiem. Lai pēc skolas piepelnītos, piestrādāja būvniecības darbos, tāpēc arī nolēma iestāties Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē. Studijas gan vēlāk nepabeidza, jo vajadzēja gādāt iztiku. Uz galvaspilsētu bija atbraucis ar vienu vienīgu darba instrumentu — akumulatora urbīti. To lika lietā dažādās brīvdienu haltūrās — remontēja dzīvokļus. Taču atklājās, ka Aleksandram ir alerģija pret putekļiem. Turklāt bija sākusies krīze — būvniekiem bieži vien nesamaksāja vai samaksāja krietni mazāk, nekā bija solīts.

Puisis apņēmās atrast jaunu nodarbi — tādu, kur nav jāsēž putekļos un vienmēr var paēst. Slikti apmaksāto darbu dēļ Aleksandrs visu laiku bijis pusbadā. Sludinājumu portālā viņš pamanīja darba piedāvājumu viesmīļiem smalkajā pilsētas restorānā Bergs. Tā no būvniecības nozares Aleksandrs ielēca restorānu biznesā, turklāt vienā no pilsētas labākajām vietām. Tur arī guva priekšstatu, ko nozīmē strādāt ar augstu kvalitāti. Tolaik viņš vēl nenojauta, ka Bergā pieredzētais vēlāk noderēs paša restorānos, uzstādot savu prasību latiņu. Aleksandrs gan piebilst, ka izpratni par kvalitāti restorānā ieguvis, bet pārnesis to uz gluži citu vidi. «Gribu dot cilvēkiem ēdienu par pieņemamu cenu, bez patosa, izlocīšanās. Dot kaut ko kvalitatīvu, ko ikdienā ļaudis var atļauties.»

2009. gadā Aleksandrs bija uzaicināts strādāt par operatīvo direktoru YoYo Frozen Yoghurt tīklā. Viņa uzdevums bija atvērt pirmās kafejnīcas. Lai iemācītos, kā tas darāms, bija jādodas uz Islandi. Tur viņš iegāja kādā burgernīcā. «Vietējā gaļa, pareizi pagatavota. Visam izcelsme zināma. Garša bija wow,» viņš atceras. Atbraucis atpakaļ, meklēja, kur tādu burgeru nobaudīt Rīgā. Izstaigājis daudzas vietas, bet neko tādu neatrada. «Tā viss aizsākās,» viņš stāsta. Neatradis meklēto, pats nolēma atvērt savu burgeru restorānu.

Jaunības maksimālisms

2013. gada februārī durvis vēra pirmais Street Burgers restorāns — Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī. Kā bija? «Liels stress. Biju nometis kilogramus desmit sava svara. Bija prieks par atvēršanu un arī milzīgs nogurums,» stāsta Aleksandrs. Realitātes sajūta esot atnākusi tikai pēc kādiem 3—4 mēnešiem. Piebilstu, ka stresu noteikti radījis arī fakts, ka restorānu biznesu nevar sākt bez lieliem ieguldījumiem. Tas, šķiet, Aleksandru nedaudz aizkaitina. «Ja tici idejai, var arī par maziem naudas līdzekļiem uztaisīt. Viss atkarīgs no tā, cik lielu un skaistu pirmo vietu gribi. Latvijā esam pieraduši pie kvalitātes interjerā. Mums vajag visu skaisti un uzreiz. Ir maz vietu, kas sākumā uztaisa ēdienu, virtuvi un pēc tam pārējo anturāžu. Te sākumā ir anturāža, un tad ir ēdiens. Pie tā cilvēks ir pieradis. Es personīgi eju pret to.»

Tomēr bez līdzekļiem, protams, restorānu atvērt nesanāks. Aleksandram tas izdevās, pateicoties finanšu investoram no Islandes. Tomēr pirmais pusgads bijis kļūdām pilns — tā burgernīcu saimnieks tagad atskatās uz aizvadīto laiku. Viņš kļūdas skaidro ar mācīšanos kļūt no darbinieka par uzņēmēju. «Kad sāc biznesu, saproti, ka daudz kas jāzina un jāmāk, neder vienkārši gribēt rīkoties pēc labākās sirdsapziņas. Kā piemērs — darbinieki. Gribēju, lai ir labas algas. Tā bija kļūda. Iedod uzreiz darbiniekam kaut ko tādu, ko viņš varbūt nemaz nav pelnījis. Algu budžeti bija par augstu pirmā pusgada apgrozījumam, tas ievilka uzņēmumu mīnusos. Bija kļūdaini aprēķini pašizmaksām. Bija grūti,» Aleksandrs atceras. Noturēties virs ūdens un savilkt galus palīdzējis tikai tas, ka cilvēki nākuši arvien vairāk, apgrozījums kāpis.

Tomēr 2014. gada vasarā Aleksandrs un islandiešu investors nolēma šķirties. Aleksandrs tajā vaino savas kļūdas: «Jaunības maksimālismā un nezināšanā, kā rīkoties ar budžetu, pieļāvu daudz milzīgu kļūdu. Un naudas kāre… Ja tev nav bijis naudas un tad pēkšņi ir daudz, nezini, kā rīkoties. Gribas vēl, un ēstgriba palielinās. Mašīnu gribas foršāku.» Aleksandrs palika ar preču zīmi Street Burgers, bet investors aizgāja ar visu naudu un Brīvības ielas telpās turpināja strādāt ar citu nosaukumu. «Ar mani ir tieši tā. It’s my way or no way*. Turklāt biznesa partnerattiecības ir gandrīz kā ģimenē. Bet man ģimene ir tikai viena. Tāpēc ar partneriem ir tā, kā ir. (Smejas.) Labāk, lai nav.»

Burgeru diētu?

«Nevar teikt, ka man burgeri nākuši labumā,» Aleksandrs smejas. Restorānos viņš pavada pat sešas dienas nedēļā un burgerus ēdot daudz. «Bet, kā biju 90 kilogrami, tā esmu. Tāpēc, ka produkti ir kvalitatīvi. Diēta. Kā kļūt veselīgam? Sāc ēst burgerus,» viņš pasmaida. Produktu kvalitātei Aleksandrs velta lielu uzmanību. Liellopu gaļu, kuras nepieciešams kādas 25—30 tonnas gadā, iepērk no saimniecības Cēsu pusē, kur tiek gādāts, lai gaļa būtu veselīga, bez antibiotikām. Turklāt saimniecība spēj nodrošināt Street Burgers prasības — tikai šķirnes buļļu gaļu! Vistas tiek pirktas tikai no Ķekavas putnu fabrikas, jo tur tās tiekot audzētas bez antibiotikām. Olas — tikai no brīvībā turētām vistām. Sākumā Street Burgers piedāvāja sešus burgerus, tagad jau kādus 20. Un neviena recepte nav izstrādāta bez Aleksandra dalības. Lai ik pa laikam pārsteigtu ar ko jaunu, klienti tiek iepriecināti ar īpašajiem piedāvājumiem. Ja tiek pie labas brieža gaļas, ir brieža burgeri, vienu brīdi bija arī zivs vai burgeri ar melno maizi. Daudzas idejas Aleksandrs atved no ceļojumiem.

No paša iedvesmas dzimusi arī Aleksandra jaunākā ideja — blakus burgernīcai Meža ielā Pārdaugavā atvērta picērija Street Pizza, kur īpašā maizes krāsnī tiek cepta Neapoles pica. Krāsnī karstums ir 420—450 grādu, tāpēc cepšanai vajadzīgas tikai 90 sekundes. Visas satāvdaļas picai tiek iepirktas Itālijā — milti, olīveļļa, prosciutto gaļa, parmigiano siers un svaiga mozzarella no Alpiem. Sākumā pie krāsns stāvēja pats — prasmes ar to rīkoties brauca mācīties uz Itāliju. Viendien izcepis rekordlielu skaitu picu — stundā un 45 minūtēs 70 picu. «Tāds bija rezultāts,» viņš telefona ekrānā rāda baltu kediņu bildi, kas notašķītas ar tomātu mērci. Tagad darbu pie maizes krāsns turpina itāļu pavārs. Aleksandram svarīgi pārzināt savu biznesu līdz vīlei. Tāpēc viņš stāvējis ne tikai pie picas krāsns. Kad atvēra burgernīcu Pārdaugavā, trīs mēnešus strādāja pie grila kā burgeru pavārs. «Man neviens nevar pateikt, ka kaut ko nevar izdarīt. Es visos procesos esmu piedalījies!»

Darba efektivitātei Street Burgers restorānos ir būtiska nozīme. Piemēram, Pārdaugavas restorānā vienlaikus strādā tikai viens pavārs un viens viesmīlis. «Citi samet iekšā daudz darbinieku un gaida darbu. Man ir otrādi — darbinieks labāk paskraidīs vairāk, un, kad sasniegsim rezultātu un sapratīsim, ka vajag vēl kādu cilvēku, tad liksim klāt.»

Nākamais lielais solis burgeru restorānu ķēdei ir franšīzes restorānu atvēršana ārzemēs. Interese ir, un uzņēmums jau šobrīd slīpē pēdējās detaļas rokasgrāmatai (operational manual). Pagaidām gan par to stāstīt Aleksandrs nevēlas. Taču viens ir skaidrs — Street Burgers ir par svaigu un vietēju pārtiku. Ja kāda franšīze arī tiktu atvērta, piemēram, Vācijā, gaļas piegādātāju vajadzētu meklēt vietējās saimniecībās.

* Vai nu pēc mana prāta, vai vispār ne — no angļu val.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Lai nav garlaicīgi! Bizness ir kā izaicinājums. Nevaru nosēdēt uz vietas un darīt vienu lietu. Tiklīdz vienu lietu iemācos darīt, man jāiet pie nākamās.»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Visa zaudēšana. Tikai tad, kad visu zaudē, vari mācīties. Cilvēks, kas nav visu zaudējis, nesaprot to zaudējuma sajūtu. Cilvēks, kuram visu laiku bijusi nauda, nespēj saprast, kā ir, kad nav naudas. Un kā ir strādāt, lai nopelnītu naudu. Kļūdas norūda.»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Neesi augstprātīgs! Daudzas lietas nāk ar pieredzi. Iesaku sadarboties ar gudriem uzņēmējiem, ieklausīties viņu pieredzē un vienlaikus veidot savu pieredzi. Jo manā pieredzē jebkurš cilvēks izaug tikai no savām kļūdām.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu