Vai pašvaldību reforma veicinās demokrātiju? 3

Foto: Edijs Pālens, LETA
Visvaldis Gercāns
Print Friendly, PDF & Email

Administratīvi teritoriālā reforma ir viens no valdību veidojošo partiju sarunu tematiem, kas publiski minēts gandrīz visbiežāk. Atsevišķi politiķi ir pauduši viedokli, ka pašvaldību skaits ir jāsamazina un ka to jādara strauji.

Daudzus gadus piedaloties pašvaldību reformu procesā un tagad sekojot tam līdzi, centos izprast, kādi ir piesauktās reformas iemesli un mērķi. Iepriekšējā  novadu reforma notika 2009. gadā, un pašvaldību skaits tad tika samazināts no 553 uz 118.

Patlaban no 119 pašvaldībām 58 neatbilst administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam minimālajam novada iedzīvotāju skaitam – 4000. Nominētais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidāts Juris Pūce nesen paziņoja, ka reforma nepieciešama arī tāpēc, ka Latvijā, kur ilgstoši samazinās cilvēku skaits, nevaram atļauties uzturēt nemainīgu vai pat pieaugošu pašvaldību administrāciju. Politiķu ieskatā līdz ar reģionālo reformu ir nepieciešams nodrošināt, lai novadu apvienošana stimulētu ekonomisko attīstību novados, kā arī, lai jauno novadu teritorijas spētu nodrošināt funkcijas, kas noteiktas likumā “Par pašvaldībām”.

Atbalstot viedokli, ka pašvaldību tālāka reforma Latvijā ir nepieciešama, vēlos akcentēt demokrātijas attīstību kā ļoti svarīgu kritēriju turpmākajām pārmaiņām.

Britu mediju grupā The Economist Group ietilpstošais uzņēmums The Economist Intelligence Unit pirms dažām dienām ir publiskojis jaunāko pētījumu ar 2018. gada demokrātijas indeksu. Latvija ar vērtējumu 7,38 tajā ievietota “nepilnīgo demokrātiju” valstu saimē, līdztekus ar nedaudz augstāk novērtētajām Lietuvu (indekss 7,50) un Igauniju (7,97). Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas demokrātijas indekss ir nedaudz pieaudzis, tomēr iedzīvotāju politiskā līdzdalība –  viens no pieciem indeksa komponentiem – ir novērtēta ar ļoti zemu atzīmi 5,56.

Tautas pārstāvju skaits

Sabiedrības līdzdalībai vietējo varu darbībā ir cieša saistība ar ievēlamo deputātu skaitu. Līdz 2009. gada vēlēšanām mūsu valstī bija 4179 pašvaldību deputāti, bet pēc vēlēšanām reformētajās teritorijās to skaits saruka līdz 1765.

Deputātu skaita palielināšana vietējo pašvaldību domēs ir veids, kā veicināt plašāku iedzīvotāju interešu pārstāvību un, iespējams, arī partiju biedru skaita pieaugumu. Labu piemēru var rast Dānijā vai Zviedrijā, kur municipalitāte pati līdz nākamajām vēlēšanām nosaka deputātu skaitu domē likumā noteiktās robežās.

Zviedrijas pašvaldībā, kurā ir līdz 8000 balsotāju, minimālais pieļaujamais deputātu skaits ir 21, no 8000 līdz 16 000 balsotājiem – vismaz 31 deputāts un līdzīgi tālāk, noslēdzot sarakstu ar minimāli 71 deputātu teritorijās ar 200 000 vēlētājiem un vismaz 101 deputātu Stokholmā (virs 600 000 vēlētāju). Atcerēsimies, ka pie mums Rīgā ir 60 deputāti, citās republikas pilsētās ir 15 deputāti un mazākajos novados – 9 ievēlētie tautas pārstāvji.

Deputātu skaita palielināšana Latvijas pašvaldību domēs nebūs solis, kuru ar sajūsmu uztvers populisti, taču tā būtu ļoti nozīmīga izvēle ceļā uz plašāku demokrātiju.

Varas dalīšanas un partiju sarakstu princips

Latvijas vietējo varu vēlēšanu likums pieļauj mazajos novados veidot nepolitiskus kandidātu sarakstus. Likums “Par pašvaldībām” pieļauj savienot deputāta amatu ar atsevišķu pašvaldības iestāžu vadītāja vai vietnieka amatu. Savulaik pastāvēja viedoklis, ka mazajiem novadiem var rasties grūtības izveidot kvalitatīvu deputātu sastāvu, ja vēlēšanās pastāvēs kandidēšanas ierobežojumi.

Situācija, kad deputāts balso par domes lēmumu, bet pēc tam kā iestādes vadītājs dodas to pildīt, ir pietiekami diskutabla, lai likumdevējs varētu izvērtēt šāda principa atcelšanu. Savukārt vēlētāju nespēja vietējās vēlēšanās izveidot politiskas partijas deputātu kandidātu sarakstu varētu būt labs pamats reformējamo novadu saraksta izveidē.

Vēlētu reģionu izveide

Iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai būtu jābūt vienam no galvenajiem pašvaldību reformas mērķiem. Te vietā būtu atcerēties subsidiaritātes principu — publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī.

No šī principa izriet gan vajadzība veikt mazo novadu apvienošanu gadījumos, kad tie nespēj nodrošināt kvalitatīvus vietējos pakalpojumus, gan iespēja decentralizēt valsts pakalpojumus reģionālā vai vietējā līmenī, ja tur tos var veikt labāk.

Mūsu tuvākie kaimiņi Skandināvijas valstīs ir jau uzkrājuši krietnu pieredzi reģionu darbībā. Vidējais reģionu iedzīvotāju skaits, kas Somijā,  Zviedrijā un Dānijā ir robežās no 290 000 līdz 1 150 000 cilvēku, liecina, ka mēroga ziņā šeit var rast labu piemēru arī Latvijas reģionu izveidei. Skandināvijas reģionu funkcijās ietilpst reģionālā un telpiskā plānošana, vides aizsardzība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, veselības aizsardzība, sabiedriskais transports, reģionālie ceļi, Eiropas Savienības struktūrfondu piesaiste, tūrisma veicināšana, pieaugušo izglītība un daudzi citi reģionālas nozīmes jautājumi.

Satversmes 3.pants skan: Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Šādi teritoriāli veidoti reģioni, līdzīgi definējot arī Rīgas reģiona statusu, labi atbilstu tai demokrātiskajai pieredzei, kas uzkrāta Skandināvijā, gan reģionu lieluma, gan tiem veicamo uzdevumu ziņā.

Pirms reformas uzsākšanas nepieciešams izstrādāt tās pamatojumu, kas balstīts Latvijas demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas analīzē, un veikt plašas konsultācijas ar vietējām pašvaldībām. Jācer, ka jaunā koalīcija pašvaldību reformu plānos un veiks, vadoties nevis no īstermiņa ieguvumiem, bet pamatojoties uz vispāratzītiem demokrātiskiem principiem.

 

Autors ir pašvaldības deputāts no 1993. – 2009.gadam

Komentāri (3)

fzss 14.01.2019. 21.06

ar to Novadu reformu ir smagi pārkāpta Satversme, jo pagastos nu nav nekādas demokrātijas un nekādas politiskas iespējas cilvēkiem ietekmēt novada centrā sēdošos.

pilnīgi izmisums nāk kad gadā reizi tiek sasaukta pagasta iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldibas pārstāvjiem, un tad tiek teikts, kka nevajag atļauties domāt un teikt, to kas ienāk prātā, bet jāklausās visādas izpildvaras glupības. jo ir tik labi, ka lielais vairums ne ko saprot, nekur neiedziļinās, neko neprasa. tāda nožēlojama padumjo laiku izpildkomiteja ir tā pašvaldība. dažu deputātu pakalpiņu birokrātiska varza…

0
0
Atbildēt

0

tara 14.01.2019. 16.50

Par to, kā stiprināt parlamentāro demokrātiju.
Arī Lielbritānijas pieredze ir laba un vērā ņemama. Un tā … ko tad briti gatavojas darīt?
Andrea Leadsom MP:
– first is participation – supporting young people to engage with politics, and making sure everyone uses their voice, and their vote
– second is e-democracy – how can we make sure the digital world is compatible with a fair and open democracy?
– third is securing a parliament fit for the 21st century – a parliament that is the best workplace in the world.

Atšķirībā no raksta autora, runa ir nevis par pārstāvju/deputātu skaitu, bet gan par to KVALITĀTI. Jaunās paaudzes iesaistīšana politikā. Par šo autors nebilst ne vārda. Bieži vien gados jaunie ļaudis ir daudz produktīvāki.
Otrs uzsvars tiek likts uz e-demokrātiju. Ar skatu nākotnē. Dīvaini, ka raksta autors pats esot saistīts at IKT uzsvaru liek tikai uz deputātu skaitu. Latvijā vēljoprojām nav izveidots Vēlētāju reģistrs!!!
Trešais – es teiktu deputāta darba prestižs. Un šeit ir jāaplūko detalizētāk:

Work is underway to establish:

– a behaviour code that will cover all those working in or visiting Parliament
– independent services to investigate cases of bullying and of sexual harassment – with the appropriate support provided for each
– a new set of sanctions available to the Parliamentary Commissioners for Standards – who deal with complaints against MPs and Peers vitally, confidentiality that will give victims the courage to come forward.

Vai to varētu saukt par politiskās kultūras celšanu? Vai kādu dienu piedzīvosim atklātus stāstus par seksuālu uzmākšanos darba vietā, ko varturi Latvijā praktizē?
Katrā ziņā Britānijā tam pievērš uzmanību stiprinot parlamentāro demokrātiju. 🙂 Tā lūk!

Ja raksta autors tā rūpējas par demokrātijas stiprināšanu Latvijā, tad šis ir daudz plašāks darba lauks. Savukārt izmantot Demokrātijas indeksa datus par pārstāvju skaitu ir pārāk šaurs skatījums.
Mēs lieliski zinām, kas notiek reālajā dzīvē Latvijā. Kā pašvaldību vadītāji ļaunprātīgi izmanto pašavaldību resursus. Korupcijas riski … Arī ilgsēdēšana pašvaldības vadītāja krēslā demokrātiju nevairo. Parasti demokrātiskās valstīs deputāts var tikt ievēlets tikai 2 termiņus. Tā varetu vel ilgi turpināt.
Arī es novēlu raksta autoram pamatoties uz vispāratzītiem demokrātiskiem principiem.
https://www.gov.uk/government/speeches/strengthening-our-parliamentary-democracy

0
0
Atbildēt

0

Drosma 14.01.2019. 14.43

DEPUTĀTA KUNGS – NU KAS TĀ PAR TĀDU MURGOŠANU ?
PIRMKĀRT – nevar veicināt to kā nav – nevar!!!
OTRKĀRT – vai kāds !!! jel kad ir teicis, ka reformas mērkis ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana – tai skaitā demokrātijas nostiprināšana?

Vismaz tik daudz ir jāatzīst , ka visi reformas virzītāji apgalvo, ka mērķis ir ekonomēt naudu. Savukārt, nauda aiziet ministrijām – Eiropā lielākajam un dārgāk apmaksātajam birokrātiskajam aparātam , aiziet medicīnas un būvniecības, oik uc. afēristu finansēšanai un kur nu tad visi šie čekas labāko tradīciju garā uzturētie kuļturščiki – tiem arī vajag naufdu

tā kā – lauku papiņ – deputāt – audzē savus teliņus, laicīgi apar kartupelīšus – par to visu , ka to driksti darīt samaksā augstos nodoklīšus un aizmirsti par demokrātiju, nesapņo un te peršas neraksti par to – Latvijā nevienu tas neinteresē

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gimenes-arsts-latvija-dubultojusies-mirstiba-no-laundabigajiem-audzejiem.a305966/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=frontpage

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu