fbpx

Zaļie «jumtiņi» 1

Pirms gada no augšas fotografētas riepas, kas bija uzkrājušās uzņēmuma Riepu bloki noliktavā Čiekurkalnā. Gada laikā nekas daudz nav mainījies. Foto — Picture Agency / Ir arhīvs
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Ar miljonos mērāmiem sodiem trim uzņēmumiem, kas blēdījušies ar atkritumu pārstrādi, valsts 2017. gadā skaļi pieteica nozares sakārtošanu. Vai šai cīņai ir reāli panākumi? Izrādās, videi kaitīgie atkritumu kalni stāv kā agrāk, bet daļa sodīto darboņu turpina savu rūpalu, slēpjoties aiz citiem vārdiem

Starta ielā Čiekurkalnā joprojām krājas milzīgs vecu riepu kalns. Simtiem tonnu. «Lūdzu Dievu, lai tās neaizdegas. Riepas ir tīrā nafta. Ja aizdegsies, tad ir lielas ziepes,» par bīstamību brīdina Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Skandāls par šo riepu krāvumu izcēlās jau 2017. gadā. Tracis pagāja, bet riepas palika. Tās šurp atgādāja kompānija Riepu bloki, kura atļauto 30 tonnu vietā bija sakrāvusi par tūkstoš tonnām vairāk. Turklāt uzņēmums, kura bizness bija savākt nolietotās riepas un nodot tās pārstrādei, par to iekasējot naudu no uzņēmumiem, bija krāpies arī ar pārstrādi. Valsts vides dienests (VVD) konstatēja, ka 3,9 tūkstoši tonnu riepu, kuras uzņēmums uzrādīja kā sapresētas 2016. gadā, bija pārstrādātas tikai uz papīra, jo Liepājā, kur reģistrēta riepu bloku presēšana, nebija pat attiecīgas iekārtas. Riepu bloku direktoram Aigaram Grūbem gan ir cita versija — pārstrādes iekārta tobrīd atradusies Rīgā, turklāt uzņēmumam bijis gatavs plāns, kā pāris mēnešu laikā realizēt uzkrātās riepu tonnas, taču VVD šo iespēju neesot devis.

Tā vietā uzņēmumam uzlika sodu — 12,9 miljonus eiro, taču izredzes to iekasēt nav reālas. Riepu bloki ir pieteikuši maksātnespēju, jo 2016. gadā bija apgrozījuši tikai 220 tūkstošus eiro un strādāja ar zaudējumiem. Kopš pērnā gada par šī uzņēmuma maksātnespējas procesu atbild bijušais Liepājas Metalurga administrators Haralds Velmers, bet valsts līdz ar citiem kreditoriem gaida rindā, lai iegūtu kaut daļu no soda naudas.

Tikmēr Čiekurkalnā uzkrāto riepu aizvākšanu uzņēmusies kompānija Eko Recycling, kuras īpašnieks Marks Baltkalns bija arī Riepu bloki valdes loceklis un līdzīpašnieks. Iepriekš konkursā pieteicās arī citi atkritumu apsaimniekotāji, taču valstij nebija naudas, kādu tie prasīja par teritorijas sakopšanu. Eko Recycling apņēmies par saviem līdzekļiem riepas nogādāt pārstrādei uz Indiju — pirmie konteineri esot jau aizceļojuši, tomēr riepu kalns pagaidām nokrities tikai par dažām tonnām.

Šis bēdu stāsts nav vienīgais — valsts nav iekasējusi arī abas pārējās milzīgās soda naudas, kas uzliktas par blēdīšanos ar atkritumu pārstrādi. Uzņēmumam Nordic Recycling VVD prasa nomaksāt 8,3 miljonus eiro, jo tas nav nodrošinājis uzkrāto stikla, koka un papīra atkritumu pārstrādāšanu, kā bija apņēmies. Arī Latvijas Zaļais elektrons tika pie 13,7 miljonu eiro soda, jo uzņēmuma sadarbības partneri, kuriem tas bija nodevis atkritumus pārstrādei, nevarēja pierādīt, ka tos tiešām pārstrādājuši. Abos gadījumos uzņēmumi sodu apstrīdējuši un tiesājas. Tikmēr Ir noskaidrotais liek domāt, ka sodītie biznesa darboņi turpina saimniekot zem citas izkārtnes. Kā tas iespējams?

Ietaupa miljonus nodoklī

Visi trīs sodītie uzņēmumi bija ražotāju atbildības sistēmas (RAS). Tādas nolīgst uzņēmumi, kas ražo, importē vai tirgo iepakojumus, vienreizlietojamos traukus vai videi kaitīgas preces, piemēram, riepas. Par katru tonnu, ko šādi uzņēmumi realizē Latvijas tirgū, ražotājiem un tirgotājiem likums paģēr maksāt dabas resursu nodokli. Piemēram, riepām tas ir 660 eiro, bet plastmasas iepakojumam — 1220 eiro. Taču kompānija ir pilnībā atbrīvota no šī nodokļa, ja uzņēmuma vārdā noteikta daļa no realizētā iepakojuma vai riepu apjoma tiek nodota pārstrādei. Ietaupījums ir liels, un uzņēmumi ir ieinteresēti nodokļa atbrīvojumu saņemt, tāpēc nolīgst RAS — tās materiālu savākšanu un pārstrādi organizē ražotāju vietā, par šo pakalpojumu saņemot samaksu.

Jaunākie dati par RAS darbību Latvijā pieejami tikai par 2016. gadu, un tie liecina — RAS ļāvuši brangi ietaupīt uzņēmumiem. Piemēram, riepu tirgotāji šādā veidā 2016. gadā nodokļos ietaupījuši gandrīz piecus miljonus eiro, bet plastmasas iepakojuma ražotāji un tirgotāji — pat 48,6 miljonus eiro.

«Zaļie jumtiņi» — tā nozares cilvēku vidū ironiski dēvē negodprātīgas RAS. Kom-pānijas piedāvā kārdinoši zemu cenu ražotājiem, taču reālo pārstrādes darbu nemaz neorganizē, tā vietā tiek «sazīmēti» papīri. Kā piemēru tam Kaspars Zakulis no Latvijas Zaļā punkta, lielākās Latvijas RAS, min Lie-tuvas Riepu tirgotāju asociācijas publicētu fotogrāfiju Facebook no kaimiņzemes riepu pārstrādes uzņēmuma UAB Torgita — tas ieaudzis riepās! Šis uzņēmums it kā fiktīvi izsniedzis apliecinājumus arī Latvijas uzņēmumiem par riepu pārstrādi. «Rit izmeklēšana, pagaidām nekomentēšu,» šajā jautājumā strups ir VVD Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.

Tāpat «zaļie jumtiņi» nelegāli importējot arī atkritumus no ārzemēm, ko uzdod par šeit savāktiem, lai «izsistu» saviem klientiem nodokļa atbrīvojumu. Visticamāk, tieši šādam mērķim bija paredzēti Slokā no Zviedrijas nelegāli ievestie 23 tūkstoši tonnu plastmasas atkritumu, kas aizdegās 2017. gada jūnijā. Ja shēma būtu izdevusies, kādiem Latvijas uzņēmumiem šie nodegušie atkritumi būtu atnesuši nodokļa atbrīvojumu 68 miljonu eiro apmērā.

Kopš skaļajiem skandāliem pagājis pusotrs gads. «Situācija uzlabojas, bet darāmā vēl ir. Bet jebkurā gadījumā — atsevišķas RAS vairs nedarbojas ar nodomu kaut ko izdarīt tikai daļēji, viņi sapratuši, ka tam ir nopietnas sekas,» izmaiņas nozarē komentē VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Darāmā tiešām vēl ir daudz. Pērnā gada nogalē VVD paziņoja — tikai 45% no RAS uzņēmumiem ir 2017. gadā strādājuši atbilstoši noslēgtajam līgumam ar VVD un ir pilnībā izpildījušas normatīvo aktu prasības. Kuras bijušas negodīgās vai neveiksmīgās sistēmas, VVD pagaidām vēl neatklāj, jo notiek izmeklēšana un kompānijām esot dots laiks pierādīt pretējo. Par to, kas noticis 2018. gadā, VVD sāks apkopot informāciju tikai šā gada pavasarī.

Atļauja darboties kā RAS pašlaik izsniegta deviņiem uzņēmumiem. Lielākais no tiem ir Latvijas Zaļais punkts ar 6,4 miljonu eiro apgrozījumu un Zaļā josta ar 4,4 miljoniem. Latvijas Zaļais punkts ir Eco Baltia grupas uzņēmums, kurā ietilpst vairāki atkritumu savākšanas uzņēmumi un atkritumu pārstrādes uzņēmumi Pet Baltija un Nordic Plast. Savukārt Zaļās jostas patiesā labuma guvēju ķēde aizved līdz bijušajam VARAM parlamentārajam sekretāram Jānim Vilgertam, Pēterim Grīnbergam un uzņēmējam Ivaram Milleram, kuram daļa Zaļās jostas pieder caur kompāniju PIC LV — padomes priekšsēdētājs tajā ir ekspremjera Andra Šķēles znots Edgars Dupats. Abi RAS milži pagājušajā gadā strādājuši ar ievērojamiem zaudējumiem. Latvijas Zaļā punkta vadītājs to skaidro ar cenu dempingu no konkurentu puses. Jāpiebilst, ka lielās RAS par atkritumu savākšanu un nodošanu pārstrādei slēdz līgumus ar atkritumu savākšanas kompānijām. «Mēs saņemam naudu no klientiem un tad to novirzām atkritumu savākšanai, pārstrādei, sabiedrības izglītošanai,» skaidro Zakulis.

Vēl četriem nozares uzņēmumiem apgrozījums 2017. gadā kopā veido nedaudz vairāk kā 1,2 miljonus eiro. Vēl par trim uzņēmumiem — AJ Power Recycling, Latvijas Zaļais fonds un Eco Point — dati nav pieejami, jo uzņēmumi ir nesen dibināti vai iepriekšējā gadā tiem nav bijis apgrozījuma.

Vairāki avoti Ir norāda, ka jauno kompāniju aizsegā rosību turpina darboņi, kas VVD konstatēto pārkāpumu dēļ 2017. gadā tika pie milzu sodiem un pārtrauca darbību. Šādas bažas sadzirdētas arī ministrijā. «Bažas ir izskanējušas, bet bez konkrētiem pierādījumiem,» saka Rudīte Vesere no VARAM. Tikmēr Atis Treija no VVD skaidro: «Valdes locekļi jauni, sistēmas tiek veidotas kā jaunas, tiek iesniegti jauni atkritumu apsaimniekošanas plāni. Ja viņi darbību sakārtojuši un darbojas atbilstoši noslēgtajam plānam un līgumam, mums nav pretenziju.» To, vai jaunie tirgus dalībnieki 2018. gadā būs spēlējuši godīgi, VVD sāks noskaidrot šā gada aprīlī, jo līdz marta beigām kompānijām jāiesniedz pārskats par darbu iepriekšējā gadā. Tikmēr Ir ķērās pārbaudīt, kādas saites redzamas starp jaunajiem uzņēmumiem un lielos sodus saņēmušajiem.

Atdzimuši?

«Gribam pateikties Jums par līdzšinējo sadarbību ar AS Latvijas Zaļais elektrons un aicinām Jūs noslēgt līgumu ar mūsu jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu SIA TINO BALT,» šādas vēstules 2018. gada 18. aprīlī izsūtījusi 13,7 miljonu eiro lielo sodu saņēmusī kompānija Latvijas Zaļais elektrons. Valdes locekļa Eināra Vilcāna parakstītajā vēstulē skaidrots, ka kompānija turpina tiesvedību ar VVD un tās iznākums nav paredzams, tāpēc 2017. gada decembrī sākuši darbu pie jaunas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Vēstulē ieteiktais jaunais uzņēmums TINO Balt vēlāk mainījis nosaukumu uz Eco Point — tā ir viena no jaunajām RAS, par kuru darbību nekādi dati vēl publiski nav pieejami. Taču jaunā uzņēmuma adrese Salaspils pagastā ir tieši tā pati, kas VVD sodītā Latvijas Zaļā elektrona galvenajam īpašniekam — kompānijai Origo A.

Un tā nav vienīgā sakritība. Kad Ir zvana uz Latvijas Zaļā elektrona vēstulē norādīto telefonu, atbild darbiniece no Eco Point. Ar sodītās firmas pārstāvjiem Ir tā arī neizdodas sazināties, toties sazvanām Eco Point direktoru, kurš iepazīstina ar sevi kā Raivis. Uzvārdu nenosauc, bet Uzņēmumu reģistra datos un firmas mājaslapā dati par šādu vadītāju nav atrodami. Raivis esot atpūtā un sarunai īsti nav laika, taču viņš paspēj pateikt, ka Eco Point neesot saistīts ar Latvijas Zaļo elektronu. Klientus gan esot daļēji pārņēmuši. Vēl zina teikt, Latvijas Zaļo elektronu sazvanīt neesot iespējams, viņiem jāraksta e-pasts (uz to Ir nav saņēmis atbildi), bet Eco Point īpašnieks un valdes loceklis Ansis Edulis kompānijā parādoties reti un viņa telefonu darbinieki nevienam nedodot.

Līdzīga sakritība adresēs vieno arī jauno RAS Latvijas Zaļais fonds ar 8,3 miljonu eiro sodīto Nordic Recycling līdzīpašnieku. Latvijas Zaļais fonds reģistrēts vienā ēkā ar Nordic Recycling līdzīpašniekam Edijam Svaram piederošo uzņēmumu EE & T. «Tajā brīdī, kad viņi izbeidza darbības ar šiem klientiem, mēs sākām. Bet tā nevarētu teikt, ka mēs esam ar Nordic Recycling saistīti vai esam tiešā veidā viņu klientus pārņēmuši,» saiti tomēr cenšas noliegt Latvijas Zaļā fonda līdzīpašniece Solveiga Grīsle. Kompānija nodibināta, jo redzējuši tirgū vietu, kad vairākas sistēmas aizvērtas. Arī Nordic Recycling līdzīpašnieks Salvis Salmiņš skaidro, ka uzņēmuma darbību vairs neizdosies atjaunot: «Vilciens ir aizbraucis, Nordic Recycling savu darbību ir pilnībā pārtraucis.» Turklāt Salmiņam ir sava versija par 2017. gada vasaras karstajiem notikumiem ar milzīgajiem sodiem. Viņaprāt, valsts iestādes konkrētu tirgus dalībnieku interesēs veikušas negodīgu «tīrīšanu».

Tirgus tīrīšana?

Nordic Recycling joprojām tiesājas ar VVD par uzņēmumam uzlikto sodu. VVD uzskata, ka kompānija nespēj apliecināt tam uzticētā stikla, koka un papīra iepakojuma pārstrādi. Tam kategoriski nepiekrīt Salvis Salmiņš: «Esam izpildījuši visas VVD prasības, snieguši pilnīgi pietiekamus pierādījumus reģenerācijas nodrošināšanai un uzskatām, ka VVD lēmumi bija saistīti ar lielo sistēmu vēlmi atbrīvoties no konkurences.»

Viens no VVD pārmetumiem uzņēmumam ir nespēja pierādīt, ka ir reģenerētas savāktās koka paletes. Salmiņš skaidro, ka uzņēmums savāktās paletes sagatavojis atkārtotai izmantošanai, bet valsts to atsakās atzīt par reģenerāciju, lai gan Eiropas Savienības direkcijas to paredzot. «Turklāt atkritumu sagatavošana otrreizējai izmantošanai ir daudz augstāka vieta atkritumu pārstrādes hierarhijā, nekā, piemēram, sašķeldošana un sadedzināšana katlumājā,» viņš saka.

Viņaprāt, notikusi atbrīvošanās no konkurentiem trīs nozares spēlētāju — Latvijas Zaļais punkts, Zaļā josta un Eko Rija — interesēs. «Domāju, ka viņi visi tur ir vienā bariņā,» aizdomas izsaka uzņēmējs.

Šādām aizdomām pamatojumu viņš saskata konkursā par Rīgas atkritumu apsaimniekošanu. Pilsēta plāno ienesīgo biznesu uz 20 gadiem nodot viena spēlētāja rokās, slēdzot publisko un privāto partnerību. Ar visām trim kompānijām saistīti uzņēmumi ir iesnieguši vienotu pieteikumu lielajā Rīgas konkursā. Proti, uz milzīgo pasūtījumu kopā pretendē Eko Rija īpašnieks Clean R un Eko Baltia grupa, kurā ietilpst Latvijas Zaļais punkts. Savukārt Latvijas Zaļais punkts ir saistīts ar Zaļo jostu — tā ir 6% daļu īpašniece šajā uzņēmumā. Tomēr Kaspars Zakulis no Zaļā punkta kategoriski iebilst, ka būtu sabiedrotie ar Zaļo jostu. «Esam konkurenti. Vienubrīd sanāca tā, ka Zaļā punkta akcijas nopirka Rīgas Piena kombināts. Kad uzņēmumam mainījās īpašnieki, viņi šīs akcijas pārdeva Zaļajai jostai. Jā, viņi nāk uz akcionāru kopsapulci gada beigās, bet viņiem jau nav vairākuma,» situāciju skaidro Zakulis.

Šādas aizdomas pilnīgi noraida arī Atis Treijs no VVD: «Visus vērtējam vienādi, un visiem spēles noteikumi ir vieni, atlaides nekādas netiek dotas nevienam.»

Tas ir cits uzņēmums!

Kad nelegālajā atkritumu izgāztuvē Slokā nodega 23 tūkstoši tonnu atkritumu, Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūra nāca klajā ar paziņojumu, ka no Zviedrijas nelegāli ievesto atkritumu kravu saņēmējs bija kompānija Aggregare, kuras līdzīpašnieks bija Roberts Redko. Kaitējums videi bija būtisks. Tas lasāms pagājušajā vasarā pasludinātajā Rīgas rajona tiesas spriedumā.

Nosacītu trīs gadu cietumsodu saņēma izgāztuves saimnieki Lūcija Uzkliņģe, Oļegs Sokolovs un Marija Sokolova. Turklāt trijotnei uzlikts pienākums segt valstij radītos zaudējumus 617 tūkstošu eiro vērtībā. Redko apsūdzības netika izvirzītas, taču viņa vārds uzpeld vēl kādā citā skandālā.

Pagājušā gada rudenī VVD konstatēja, ka nelegāla atkritumu kravu ievešana Latvijā notiek caur Ventspils ostu. Portālam Nemelo.lv izdevās noskaidrot, ka 4. oktobrī Ventspils ostā no Zviedrijas bija ienācis prāmis Scotish Viking, uz kura atradās plastmasas iepakojumu atkritumi, kurus it kā bija iecerēts vest uz Sējas pagastu pie Inčukalna. Inspektori piecas diennaktis dežurējuši pie Ventspils ostas, gaidot kravas izkustēšanos. Izsekojot tai, viņi noskaidroja, ka krava aizvesta nevis uz Sēju, bet Redko piederošu uzņēmumu Galangal Cērē. VVD viņam tur bija izsniedzis atļauju glabāt līdz 30 tonnām atkritumu, bet savestas bija 220 tonnas. Savu vainu uzņēmējs neatzina — atkritumus Cērē esot ievedis pa ceļam, lai tur sašķirotu.

Kāpēc Redko, kurš iepriekš bija iesaistīts Slokas izgāztuves skandālā, vispār saņēma atļauju darboties ar atkritumiem? «Tas ir cits uzņēmums,» skaidro Atis Treijs no VVD. «Tikai tāpēc, ka pagātnē konstatēts pārkāpums, nevar pilnībā liegt turpināt veikt uzņēmējdarbību šajā jomā. Ja uzņēmuma amatpersona nav tiesāta par pārkāpumiem par darbību veikšanu ar atkritumiem, tad nav tiesiska pamata rīkoties,» skaidro arī Rudīte Vesere no VARAM, piebilstot, ka šis Ventspils gadījums šobrīd tiek rūpīgi izmeklēts.

VVD esot pastiprinājis pārbaudes ostās, cenšoties gadā pārbaudīt lielāko daļu atkritumu šķirošanas laukumu un reģenerācijas iekārtu, tāpat veikt kravu pārbaudes uz ceļiem. Zināms, ka lielākā nelegālo atkritumu plūsma Latvijā ir no ziemeļvalstīm, tāpēc īpaši liela uzmanība tiekot pievērsta šiem maršrutiem. Tomēr VVD inspektoru atalgojums nav liels. Pēc publiski pieejamajiem 2018. gada novembra atalgojumu sarakstiem vecākie inspektori dienestā vidēji pelna 1105 eiro mēnesī, bet, piemēram, 17 no 123 inspektoriem alga ir zem 700 eiro. Esot arī daudz neaizpildītu vakanču. «Cik inspektoru ir, ar tiem strādājam un cenšamies maksimāli darbu izdarīt. Lai visu izkontrolētu, resursu ir par maz,» Atis Treijs ir atklāts.

«Pieķert zagli ir viena lieta, bet otrs ir nepieļaut, lai zaglis tās darbības izvērš arī turpmāk. Pirmais solis ir veikts. Pieķērām. Bet kas notiek pēc tam? Ja krāpniekus neiesēdina, viņi turpina darboties,» situāciju komentē Kaspars Zakulis no Latvijas Zaļā punkta.

VARAM piekrīt, ka vēl ir daudz darāmā, lai sistēmu sakārtotu. Taču daudz esot jau paveikts. Piemēram, jau no pagājušās vasaras darbojas atkritumu pārvadājumu uzraudzības sistēma, kurā kompānijām jāreģistrē visi atkritumu pārvadājumi. No šā gada sākusi darboties arī finanšu nodrošinājuma sistēma, kas RAS uzliek par pienākumu iesniegt bankas vai apdrošinātāja garantiju par 50—100 tūkstošiem eiro. Šo naudu saņems VVD, lai novērstu kaitējumu videi, ja uzņēmums nespēs izpildīt uzņemtās saistības atkritumu savākšanā vai pārstrādē.

VVD uzliktie sodi par atkritumu nepārstrādāšanu (2017)

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Komentāri (1)

Atis Dimants 04.02.2019. 19.03

“atkritumu pārvadājumu uzraudzības sistēma, kurā kompānijām jāreģistrē visi atkritumu pārvadājumi” – to gan es par uzlabojumu nenosauktu, drīzāk kārtējo birokrātijas rīku, kas ieviests, lai cīnītos ar sekām.

Problēmas sakne ir tajā, ka ieviests legāls mehānisms atbrīvojumam no nodokļiem, bet nav laicīgi padomāts kā izkontrolēt, lai to ļaundabīgi neizmantotu shēmotāji.

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu