Rozālijas fon Timleres lomā Regīna Razuma. Foto — Jānis Deinats.
Izrāde Apmānītā — Rozālijas sapnis par dzīvespriecīgo Kenu
Jaunā Rīgas teātra eksperiments — ļaut filozofam un žurnāla Rīgas Laiks redaktoram Uldim Tīronam iestudēt izrādes — attaisnojies arī trešo reizi. Viņa pirmie skatuves darbi Mielasts (2015) un pagājušās sezonas Pēdējā Ļeņina eglīte piesaistīja uzmanību lielākoties neparastās tematikas dēļ, taču tikko pirmizrādi piedzīvojusī izrāde Apmānītā (veidota pēc Tomasa Manna stāsta motīviem) ļauj režisoru vairs neuzskatīt par iesācēju un attiekties pret viņa darbu bez atlaidēm. Rezultāts ir cienījams — viens no šīs sezonas interesantākajiem skatuves darbiem.
Kāpēc? Vispirms dramaturģiskā materiāla dēļ. Vācu modernista Tomasa Manna pēdējais pabeigtais darbs nav pieskaitāms pie literatūras klasikas, toties Manns pats — ir. Viņa monumentālie romāni — Budenbroki, Jāzeps un viņa brāļi, Burvju kalns, Doktors Fausts — ir atnesuši viņam ne tikai Nobela prēmiju literatūrā, bet galvenais — apliecina, ka Manns ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta literātiem. Jāatspēko gan gaidas, kuras daļā skatītāju velti radījuši latviešu preses izdevumi (kā saprotu, tiražējot PR materiālu formulējumus). Proti, Manns nav romantiķis, un no Apmānītās nav jāgaida klišejiski izprasta tiecība uz visu skaisto. Manna proza ir skaista, bet arī nežēlīga, un stāsts par menopauzi pārdzīvojušu dāmu, kas iekāro jaunu puisi un šīs aizraušanās gaismā interpretē arī pašas ķermeņa sūtītos signālus, proti, notur audzēja izraisītu asiņošanu par mēnešreizēm, kas brīnumainā kārtā atsākušās, cinisks izklausās ne tikai īsā atstāstā. Manns pats šo gadījumu sauc par anekdoti un varoni tiešos vārdos raksturo kā muļķi. Cēlā un smieklīgā pretstats, protams, kalpo par māksliniecisku paņēmienu dzīves pretrunīguma atklāsmei, bet Latvijas publikai šāda estētika nav īpaši mīļa. Šķiet, te meklējama daļa atbildes uz jautājumu, kāpēc pēc pirmajām izrādēm skatītāju atsauksmes sociālajos tīklos ir vēsas, un piesardzīgākie teātra mīļotāji biļetes uz ieplānotajām izrādēm nesteidzas izpirkt. Un tomēr Tīrona Apmānīto ir vērts redzēt. Tas ir iestudējums, kas domāts plašam cilvēku lokam, tiesa, ar noteikumu, ka skatītājs gatavs izrādi skatīties aktīvi.
