Novērst “minizolitūdes” privātmājās – nemazināt drošības pārbaudes 4

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jānis Abāšins
Print Friendly, PDF & Email

Katrs, kas Latvijā ir būvējis sev privātmāju, zina, ka būvniecības process un tam nepieciešamo dokumentu sagādāšana un saskaņošana prasa daudz laika un nervu – parasti daudz vairāk, nekā ir plānots procesa sākumā. Decembrī arī Valsts kontrole apstiprināja šo faktu, nākot klajā ar revīzijas ziņojumu par to, kāds ir administratīvais slogs privātmāju būvniecībā.

Savukārt apdrošinātāji redz arī “medaļas otru pusi”, kas raisa jautājumus ne tik daudz par administratīvo slogu, kā par esošo normatīvu praktisko ievērošanu. Jo īpaši ziemā, apkures sezonas laikā, kad ir klaji redzamas drošības noteikumu neievērošanas sekas.

Nodeg jaunas, ekspluatācijā nodotas mājas

Apdrošināšanas kompānijas nereti saskaras ar situācijām, kad nesen uzbūvēta vai nopirkta, apdrošināta jauna māja nodeg, un tās īpašnieks vēršas pie apdrošinātāja, lai tiktu segti radušies zaudējumi. Diemžēl daudzos gadījumos atlīdzības izmaksu nākas atteikt, jo vienkārši nav ievēroti vai nu apdrošināšanas līguma nosacījumi, vai arī ir brutāli pārkāpti mājas ugunsdrošības noteikumi vai būvnormatīvi. Jo vairāk satraucoša šī tendence ir tādēļ, ka šīs nodegušās mājas ir bijušas nodotas ekspluatācijā, tātad vismaz teorētiski tajās ir pārbaudīta un akceptēta ugunsdrošības noteikumu ievērošana. Vismaz uz papīra. Bet kā ir dzīvē?

Tikai daži piemēri no apdrošinātāju prakses, kur ļoti būtisku ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu dēļ ir nodegusi jauna privātmāja. Pircējs vasaras sezonā iegādājas pa pusei pabeigtu māju, un līdz pat ziemai viss ir kārtībā. Iestājoties aukstam laikam un sākot intensīvu kurināšanu, no karstuma ir aizdedzies materiāls ap skursteni, kas ne tuvu nav bijis paredzēts šādiem mērķiem. Izmantotie materiāli nebija redzami, jo bija paslēpti aiz rīģipša.

Cits piemērs – koka apdare izmantota pārāk tuvu skurstenim, un arī ir aizdegusies kurināšanas sezonas laikā. Vēl trešais – nepareiza dūmvada izbūve, nepietiekami to izolējot un pavirši savienojot montāžas vietās.

Drošības pārbaudes nedrīkst būt formālas un tās nedrīkst samazināt

Visi minētie piemēri ar ugunsnelaimi varēja nenotikt, ja:

  • mājas būvniecības laikā būtu konsekventi ievēroti visi normatīvi, kas attiecas uz ugunsdrošību;
  • nododot māju ekspluatācijā, visa veida drošības pārbaudes būtu veiktas nevis formāli, bet pēc būtības;
  • klients būtu uzmanīgi lasījis apdrošināšanas līguma nosacījumus un centies savā mājā praksē pārliecināties, vai nosacījumi ir tiešām ievēroti.

No prakses ir zināmi arī cita veida piemēri. Viens no tiem – inspektors, pārbaudot ēkas ugunsdrošības noteikumu ievērošanu pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā, ir licis izveidot caurumu rīģipša apšuvumā ap skursteni, lai pārliecinātos par izmantotajiem materiāliem. Protams, ēkas īpašnieks par to nebija sajūsmā, taču iespējams, ka šī pārbaude izglāba viņa māju no ugunsgrēka.

Pēc Valsts kontroles aicinājuma publiskajai pārvaldei mazināt birokrātiskos un administratīvos šķēršļus privātmāju būvniecībā droši vien sāksies diskusijas par kritērijiem un procesiem, ko varētu atvieglot.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija uzskata, ka par pirmo un galveno kritēriju, izvērtējot būvniecības normas un procesa ilgumu, ir jānosaka tieši drošība – ēkas konstrukciju drošība, ugunsdrošība un pārējo inženiertehnisko risinājumu drošība.

Uz drošības pārbaužu un uzraudzības rēķina būvniecības process noteikti nebūtu īsināms un atvieglojams. Pēc Zolitūdes traģēdijas nevienam vairs nav šaubu par to, ka sabiedriskajām ēkām drošība ir kritērijs Nr.1, un tieši tāpat mums jālūkojas arī uz privātmājām. Mājas ir vieta, kur mums justies droši, mierīgi un mājīgi, nevis panikā nakts vidū glābt ģimeni un iedzīvi no liesmām.

Gan ēkas būvniecības laikā, gan nododot to ekspluatācijā, ir ļoti svarīga jēgpilna drošības noteikumu ievērošana un kontrole, lai izvairītos no traģiskām nelaimēm mājas lietošanas laikā.

 

Autors ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents

Komentāri (4)

atvars_karro 04.01.2019. 10.08

Es saprotu apdrošinātāja vēlmi saņemt maksājumus un atteikt atlīdzības, bet kur mēs vilksim apdrošinājuma ņēmēja atbildības robežas? Mājas pircējam ir jānojauc nopirktā māja, lai vēlreiz pārliecinātos, ka viss ir labi? Pēc auto remonta īpašniekam dampītis jāliek uz evakuatora un jāved pie “neatkarīga eksperta” pārliecināties, ka saskrūvēts labi, un nekādas ķibeles nedraud? Kā zināt, ka neatkarīgais eksperts darbu izdarījis godam? Vēl viens eksperts? Diezgan glupi sanāk, ne?

Kāda ir tā procedūra, kas apdrošinājuma ņēmējam ir jāveic? Vai apdrošinātāji to pārrunā ar apdrošinājuma ņēmēju, vai nogrūž līguma “legal speak” 16.lappusē maziem, baltiem burtiņiem uz balta fona? Vai ir ekspertu saraksts ar reālu atbildību par savām ekspertīzēm?

Jāni, ja Jums kādreiz, nedod, Dievs, kādā internetveikalā vai kur citur “uzņēmīgi ļaudis” iegūs jūsu kredītkartes datus, neskrieniet nu uz banku sūdzēties. Vai izdarījāt visu, lai tā nenotiek? Sazinājāties ar lapas izstrādātājiem, dabūjāt visu bibliotēku sarakstu, izlasījāt pirmkodu, pārliecinājāties, ka viss ir tip top?

Tas, kā es redzu risinājumu – piedzeniet zaudējumus no būvniekiem un tiem, kas ir māju nodevuši ekspluatācijā. Neapdrošiniet, ja zināt, ka šie būvētāji/pieņēmēji ir apšaubāmi, un ar viņiem ir bijusi nelāga pieredze. Bet tas ir grūtāk nekā paņemt prēmiju, un pēc tam atteikties no savu pienākumu izpildīšanas.

+2
0
Atbildēt

1

    andrejsg > atvars_karro 07.01.2019. 04.37

    Ja “nodegušās mājas ir bijušas nodotas ekspluatācijā, tātad vismaz teorētiski tajās ir pārbaudīta un akceptēta ugunsdrošības noteikumu ievērošana.”, pēc tam noslēgts apdrošināšanas līgums- tad uz kāda pamata apdrošinātājs var atteikt atlīdzību uz tā pamata, ka īpašnieks nav pārbaudījis- vai ekspluatācijā nodošanas dokumentos uzrādītais nav atbildis faktiskajam stāvoklim?
    Nezinu- kas sarakstīts maziem burtiņiem apdrošināšanas līguma nosacījumos, bet ja tur ir punkts par to, ka īpašnieks ir atbildīgs par pārdevēja nelikumīgu rīcību (t.i.- falsifikāciju sadaļā par ugunsdrošības normu atbilstību), tad kas tas vispār par apdrošināšanas līgumu!
    Pēc apdrošināšanas kompāniju uzskata- pirms īpašuma iegādes pircējam jānoorganizē eksperts (vienalga- par saviem vai pārdevēja līdzekļiem), kurš gadījumā, ja iestāsies apdrošināšanas gadījums, atbildēs ar visu savu mantu? (ja viņam kaut kas nozīmīgs vispār pieder)

    0
    0
    Atbildēt

    0

kolpants 07.01.2019. 09.48

Странно…
Когда наступает страховой случай, у страховщика есть возможность привлечь эксперта, который все оценит, что да как было до пожара или до аварии, и найдет кучу моментов, к чему придраться.
А вот почему-то на стадии заключения договора хватает только общих документов типа инвентаризационного дела и документа, что дом уже эксплуатируется.

ну так может, раз страховщик заключил договор на таких условиях, значит, он уже все проверил и несет ответственность за заключенный договор? А не ищет потом причины отказать, потому что “у вас регипс неправильный был или огнетушитель не той мощности”?

0
0
Atbildēt

0

J.šveiks 05.01.2019. 18.02

eto vsjo uiņa….

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu