Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Katrs, kas Latvijā ir būvējis sev privātmāju, zina, ka būvniecības process un tam nepieciešamo dokumentu sagādāšana un saskaņošana prasa daudz laika un nervu – parasti daudz vairāk, nekā ir plānots procesa sākumā. Decembrī arī Valsts kontrole apstiprināja šo faktu, nākot klajā ar revīzijas ziņojumu par to, kāds ir administratīvais slogs privātmāju būvniecībā.
Savukārt apdrošinātāji redz arī “medaļas otru pusi”, kas raisa jautājumus ne tik daudz par administratīvo slogu, kā par esošo normatīvu praktisko ievērošanu. Jo īpaši ziemā, apkures sezonas laikā, kad ir klaji redzamas drošības noteikumu neievērošanas sekas.
Nodeg jaunas, ekspluatācijā nodotas mājas
Apdrošināšanas kompānijas nereti saskaras ar situācijām, kad nesen uzbūvēta vai nopirkta, apdrošināta jauna māja nodeg, un tās īpašnieks vēršas pie apdrošinātāja, lai tiktu segti radušies zaudējumi. Diemžēl daudzos gadījumos atlīdzības izmaksu nākas atteikt, jo vienkārši nav ievēroti vai nu apdrošināšanas līguma nosacījumi, vai arī ir brutāli pārkāpti mājas ugunsdrošības noteikumi vai būvnormatīvi. Jo vairāk satraucoša šī tendence ir tādēļ, ka šīs nodegušās mājas ir bijušas nodotas ekspluatācijā, tātad vismaz teorētiski tajās ir pārbaudīta un akceptēta ugunsdrošības noteikumu ievērošana. Vismaz uz papīra. Bet kā ir dzīvē?
