Publiskajā telpā – ziņu kanālos un  sociālajos tīklos – apkures sezonas sākumā varēja lasīt visdažādākos minējumus, apgalvojumus, puspatiesības un visa veida “naida runu”. Iemesls – nepietiekama siltumpadeve dzīvokļos un vēl nepietiekamāka komunikācija starp siltumapgādes procesā iesaistītajiem.

Jebkuram pakalpojumam ir tehniskā specifikācija un līgumā noteiktas prasības, kuras tiek pildītas. Un ir arī virkne objektīvu vai negaidītu faktoru, kas ietekmē darba procesu.

Siltumapgādes sistēmu tehniskās apkopes un uzturēšanas sfērā vispārējais infrastruktūras tehniskais stāvoklis, konkrētu namu konfigurācija, siltummezglu un vārstuļu dabiskais nolietojums ir zināmi  faktori. Pakalpojuma nodrošinātajam nezināms remonts, kura laikā ir noņemti radiatori, vai patvaļīga radiatoru nomaiņa vienā dzīvoklī pieskaitāmi pie neparedzamajiem cēloņiem, kas var radīt problēmas visā dzīvojamajā ēkā. Pie mazāk zināmajiem darba procesu kavējošiem iemesliem pieder laikapstākļi, t.i., apkures sezonas sākumam netipiski augsta gaisa temperatūra, piemēram, +18 grādi, kad notiek sistēmas automātiska atslēgšanās un atgaisošana plānotajā laikā nav iespējama. Tā notika šoruden.

Tomēr tehniskajam procesam, faktu izklāstam un “līguma burtam” nav nozīmes, jo saniknotu sabiedrību vada emocijas un jebkurš cilvēks gaida risinājumu reālā laikā. Risinājums ir lielāka ēku siltumapgādes sistēmu automatizācija.

Mūsdienu sabiedrībā tehnoloģijām ir jākalpo reālā laikā, nevis dzīvokļa iemītnieka fiziskā un emocionālā komforta līmenis vai uzņēmuma pieredzējušo speciālistu reputācija ir atkarīga no cilvēciskiem faktoriem – pārprastas vai neeksistējošas komunikācijas ar klientiem, dispečeriem vai medijiem.

Ir jādomā par pakāpenisku modernizētas siltumapgādes sistēmu, izmantojot mūsdienīgus tehnoloģiskos procesus, ieviešanu. Proti, tādu sistēmu, kas attālināti veic monitoringu un identificē tūlītējas nobīdes no normas stāvvados, siltummezglos, atgaisošanas procesā u.tml. Klientam nav jāzvana uzņēmumam ar pieprasījumu un situācijas izklāstu, jo uzņēmuma darbinieki jau izbrauc uz notikuma vietu ar precīzi zināmu situācijas “diagnozi “– īpaši svarīgi tas ir reizēs, kad jāizprot situācijas nopietnība un nevar paļauties uz satraukta cilvēka stāstījumu. Tāpat meistaram nav vairākkārt jāatgriežas vienā adresē – situācijas apsekošanu paveic sistēma.

Tādējādi paaugstinās atsaucība uz klienta vajadzībām, samazinās laiks viena pieteikuma apstrādei, efektīvāk var plānot cilvēkresursus, vadoties pēc monitorsistēmas apkopotajiem datiem.

Latvijas sabiedrībā jauninājumi nereti asociējas ar augstām izmaksām galapatērētājam un aizdomām par līdzekļu izšķērdēšanu vai vieglu peļņu ieviesējam. Mēs varam runāt ar pārliecību, kas balstīta pilotprojektā iegūtā pieredzē – jau vairākus gadus vienā no pilnsabiedrības dalībnieka biroja ēkām ir uzstādīta novatoriska sistēma, kas ir pierādījusi, ka tās darbības laikā izmaksas par apkuri konkrētajā ēkā ir samazinājušās par aptuveni 15 procentiem.

Šobrīd turpinās RNP apsaimniekoto namu esošo siltumapgādes sistēmu tehniskā stāvokļa novērtējums, uzturēšana un nepieciešamo infrastruktūras uzlabošanas darbu plānošana – ir konstatēts, ka aptuveni 70% RNP apsaimniekoto namu ir labā stāvoklī, 25% – ar problēmām, bet 5% -hroniski “slimas” ēkas.

Arī Rīgas mērs vairākkārt ir publiski atzinis, ka siltumapgādes sistēmu infrastruktūra ir bēdīgā stāvoklī, kā arī piedāvājis nākamgad 50% Rīgas domes līdzfinansējumu infrastruktūras sakārtošanai.

Pārejas periodā uz lielāku automatizāciju jau tagad ir ieviesti dažādi saziņas kanāli  dažāda veida pieteikumu saņemšanai – bezmaksas telefons 80000610, pieteikuma veidlapa uzņēmuma mājaslapas www.siltumserviss.lv sākumlapā un e-pasta adrese par nopietniem gadījumiem izskatīšanai augstākajā vadības līmenī –  [email protected] Situācija ir normalizējusies. Notiek mijiedarbība,  strukturizēta informācijas apkopošana, kas palīdz labāk redzēt koppainu –  reālais sūdzību skaits ir bijis daudz mazāks kā sākotnēji izskanējis – vieni un tie paši cilvēki, emocijām eskalējoties, ir zvanījuši par vienu un to pašu māju vai dzīvokli desmitiem reižu.

Turpmāk ir jākomunicē ar sabiedrību par siltumapgādes sistēmu tehniskās apkopes un uzturēšanas nozares darba specifiku, jāskaidro izmaiņas,  ko var sniegt modernās tehnoloģijas, jāuzklausa namu iemītnieku vajadzības un ierosinājumi, bet efektīvu ikdienas siltumapgādes procesu jānodrošina ar minimālu cilvēciskā faktora klātbūtni.

 

Autors ir pilnsabiedrības “Siltumserviss Rīga” valdes loceklis