Lielāka mīlestības deva • IR.lv

Lielāka mīlestības deva

Anete, Lauris un Regnārs Baltiņi. Foto — Ieva Salmane
Ieva Alberte

Lauris Baltiņš vairāk nekā četrus gadus strādāja finanšu jomā Minhenē, tad ar ģimeni gandrīz pārcēlās strādāt uz Maskavu, taču labs darbs Rīgā visu atrisināja — otro mēnesi Lauris ir Latvijā kopā ar sievu Aneti un dēlu Regnāru

Ir seši vakarā, un četrgadīgais Regnārs kāpj pa kāpnēm Rīgas centra namā. Puika aizrautīgi stāsta mammai, kā viņam gājis, līdz aiz muguras ierauga viesi, žurnālisti: «Čau, kāpēc tu pie mums nāci?» Uzzinājis iemeslu, puika ir apmierināts, pēc brīža jau izrāda savu istabu, uzskatot, ka viesis ieradies pie viņa. Regnārs stāsta daudz un steidzīgi: par mušļiem, par lielo mašīnu, par Vāciju, no kuras «pārcēlos, jo tur bija dusmīgs onkulis».

Tētis Lauris smaida, sakot, ka laikam ar to domāts kāds kaimiņš. Minhenē Regnāram patika, un ik pa laikam viņš atceras savus draugus. Puika ar mammu Latvijā atgriezās šovasar, tētis Lauris pievienojās pirms diviem mēnešiem.

Filipīnas un Čīle

Anete un Lauris ir no Dobeles puses. Pazīstami bija jau agrāk, taču 2013. gada agrā rudenī «nejauši aizgājām garākā pastaigā uz Brāļu kapiem, kas nemanāmi pārauga tālākos randiņos», atceras Lauris. Anete bija izvēlējusies vasaru pavadīt atpūšoties, jo pēc septiņu gadu darba birojā gribējās paņemt pauzi un izdomāt, ko vēlas. «Mums bija štatu samazināšana, un es pati izvēlējos aiziet,» Anete stāsta, ka tolaik iztika no kompensācijas un iestājās bezdarbniekos. Lauris strādāja Latvijas Pastā par finansistu, un darbs viņam patika. Kādu dienu e-pastā pamanīja interesantu vakanci Nokia birojā Minhenē — Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) absolventu e-pastos tādi iebirst ik pa laikam, kad globālas kompānijas meklē labus speciālistus. Lauri piesaistīja tas, ka būs komandējumi pa visu pasauli. «Pieteicos tīri tā, tonusa uzturēšanai,» atceras Lauris.  Pēc pārrunām viņš darbu ieguva un pārcēlās uz Minheni.

«Pirmajā vakarā sēdēju viesnīcas numuriņā un raudāju. Kāpēc te esmu, ko daru? Bija smagi,» viņš atceras. Juties kā izrauts no visa, kas tuvs. Visa, ko pats izveidojis. Nedaudz labāk ap sirdi kļuva, kad atrada dzīvokli 16 kilometru attālumā no Minhenes. Tik tālu tāpēc, ka atrast īres vietu lielpilsētā ir grūti. «Kad zvanīju uz kādu sludinājumu, man klausulē teica: «tu esi septiņdesmitais, kurš zvana.» Paveicās, ka kolēģis no Nokia izīrēja savu īpašumu.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu