Ik vakaru blociņā pierakstiet, par ko šajā dienā jūtaties pateicīgs, un tas būtiski kāpinās jūsu labsajūtas līmeni, māca 21. gadsimtā radusies pozitīvā psiholoģija
Pozitīvā psiholoģija ir identificējusi, ka stereotipiskie priekšstati, ka izšķiroši svarīga mūsu dzīves izjūtā ir nauda, veselība vai klimats, tomēr nav īstie faktori, kas cilvēkam garantē laimi. «Ārējie faktori to negarantē. Laimes atslēga un resursi ir cilvēka iekšējā pasaulē,» saka filozofijas maģistre un personiskās izaugsmes trenere Anda Kļaviņa.
Kaut arī pētnieki pie jautājuma, kā ar psiholoģijas zinātnes palīdzību stiprināt cilvēka laimi, strādāja jau vairākus gadu desmitus, pozitīvās psiholoģijas lielais manifests parādījās 2004. gadā. Tā ir salīdzinoši jauna joma.
Psiholoģijas pastāvēšanas vēsturē šī zinātniskā disciplīna vienmēr orientējusies uz palīdzēšanu cilvēkam tikt ārā no tā, kas moka: apzināt savas traumas un nepilnības, izprast kompleksus, izārstēties no depresijas. Uz visu to, kas cilvēku dzīvē velk uz leju. «Pirms apmēram 35 gadiem pētnieki pamanīja, ka arī tad, kad cilvēks ar psihoterapijas palīdzību izvilkts līdz noteiktam dzīves horizontam, viņš īsti apmierināts ar dzīvi nav. Izrādās, visi cilvēki grib, lai viņiem nevis vienkārši būtu «daudzmaz O. K.» un nesekotu pagātnes negācijas, bet gan būt laimīgi,» stāsta Anda Kļaviņa. Viens no pozitīvās psiholoģijas dibinātājiem Martins Seligmans saka, ka arī depresijā slīgstošs cilvēks, divos naktī pamostoties, nedomā, «kā man sākt dzīvot normālu dzīvi». Viņš domā — «kā man būt laimīgam».
Pozitīvās psiholoģijas pamatlicēji saprata, ka ar tiem instrumentiem, ar kuriem tiek palīdzēts cilvēkam tikt ārā no slikta stāvokļa, nevar strādāt, lai stiprinātu cilvēkā laimes izjūtu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.